Secinājumi
Gadiem ejot, nemainīgs saglabājas Dziesmu un Deju svētku veidols. Dziesmu svētki ir tautas tradicionālās kultūras un sava laika specializētās mūzikas kultūras neparasta vienība un sakausējums. No vienas puses – tautas svētki, ar folkloras klātbūtni repertuārā, etnogrāfisku stilu vizuālajā veidolā un dziedātāju tautas tērpos, līksmi, tautas ieražām un tautas dejas. Bet tomēr tas nav ne folkloras festivāls, ne vienkārši izpriecu svētki. Jo ir otra puse – profesionālu komponistu, diriģentu, deju vadītāju un tūkstošiem koristu, dejotāju un mūziķu apzināta mākslinieciska darbība. Vēsturisks un arī mūsdienu Dziesmu un Deju svētku mākslinieciskuma un tautiskuma virsmērķis, kas īstenojas caur katru svētku dalībnieku, ir tautas nacionālās vienotības un identitātes kopīga apliecināšana un svinēšana. Ikviens svētku dalībnieks un skatītājs ir aicināts kopā ar citiem izjust, apliecināt un svinēt savas tautas vienotību, pašapziņu un nacionālo identitāti.
Tēzes
1. Dziesmu svētku tradīcijas ir koptas un attīstītas gandrīz pusotra gadsimta garumā.
2. IX Dziesmu svētku programmā tiek iekļautas vairākas patriotiskas dziesmas, kas izvērsās par vieniem no grandiozākajiem svētkiem savā laikā.
3. Dziesmu svētki ir stiprinājuši Baltiešus ejot caur gadu gadiem un vēstures notikumiem. Šiem svētkiem gatavojās ļoti rūpīgi, jo katri nākošie bija grandiozāki gan dalībnieku ziņā, gan repertuāra izvēlē.
…