Dziesmu svētku organizēšanas un nozīmes analīze

Secinājumi un priekšlikumi
Pētījuma gaitā darba autore izstrādāja šādus secinājumus:
1. Latviešu koru kustības aizsācēji ir lauku laicīgās dziedāšanas biedrības un baznīcu kori.
2. Pirmie latviešu Dziesmu svētki 1873. gadā tika rīkoti pēc vācbaltu dziesmu svētku principa.
3. Dziesmu svētki radīja latviešu klasisko kormūziku, izveidoja mūzikas kritiku un attīstīja instrumentālo mūziku.
4. Vislielākais latviešu autoru skaņdarbu skaits Dziesmu svētku repertuārā bijis periodā no 6. – 9. svētkiem jeb tikko neatkarību ieguvušās Latvijas valsts un Atmodas laikā.
5. Pēc kara lielākās problēmas Dziesmu svētku tradīcijas turpināšanai sagādāja tas, ka daudzi kori bija izjukuši, tiem nebija diriģenta un kora literatūras.
6. Dziesmu svētki padomju varas laikā tika piesārņoti ar padomju varas slavinošiem lozungu plakātiem un repertuārs ar citu tautu dziesmām.
7. Dziesmu svētku repertuārs atspoguļo latviešu tautas vēsturi.
8. Koru skates veicina koru snieguma profesionalitātes līmeņa celšanos.
9. Dziesmu svētki ir atzīti arī starptautiskā mērogā, 2003. gadā iekļaujot tos UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
10. Dziesmu svētku organizēšanā galvenie ir cilvēkresursi.
11. Mūsdienu Dziesmu svētku organizators ir Kultūrizglītības nemateriālā mantojuma centrs (KNMC).
12. Kultūrizglītības nemateriālā mantojuma centrs (KNMC), kas ir mūsdienu Dziesmu svētku organizators, rūpējas par nacionālās kultūras identitātes apzināšanu, saglabāšanu, dokumentēšanu un Dziesmu un Deju svētku procesa nepārtrauktības nodrošināšanu.
…