Šis vārds – “Dziesmu svētki” - modina skaistas, gaišas atmiņas par pagājušiem laikiem, tas spārno mūs vēl tagadnē un būs sauklis, kas mūsu tautu vienos arī nākotnē.
Svinību norisēs saskatāma liela dažādība, jo katri dziesmu svētki atspoguļo gada raksturīgākos apstākļus un vajadzības ļaužu dzīvē.
Cilvēki ar šo svētku palīdzību it kā paceļas pāri ikdienas pelēcībai un raizēm, it kā ieiedami kādā pilnīgākā, cēlākā, dievestības apdvestā pasaulē. Dziedāšana, tāpat kā dejas ir latviešu kultūras neatņemama sastāvdaļa. Raksturīgi arī tas, ka katrām latviešu svinībām ir savas īpatnējas dziesmas melodijas.
Šodien latviešu tautas garīgo un kultūras dzīvi ietekmē daudzas svešas strāvas un ideoloģijas, kas nav labvēlīgas latviešu dzīves ziņas un tradīciju uzturēšanai, saglabāšanai un attīstīšanai.
Protams, nevienas tautas tradīcijas nepaliek laika gaitas neskartas, bet tomēr, vērojot latviešu tautas dzīvi šodien, ir redzams, ka latviskā mantojuma attīstība ir mūsu rokās.
Lai saglabātu senās kultūras vērtības, kas raksturīgas tikai latviešu tautai, ik pēc četriem gadiem (sākot ar 1888. gadu) tiek rīkoti “Dziesmu un deju svētki”.
Ja ikviens latvietis iepazītos ar savas tautas senajām paražām, dziesmām, to sākotnējo nozīmi un pārmaiņām laika gaitā, tad, mūsuprāt, šīs zināšanas veidotu drošu un pareizu pamatu tādas latviešu dziesmas kopšanai, kāda iespējama mūsdienās un reizē nodrošinātu šo tradīciju turpinājumu nākotnē.
Atbilde liekas elementāra – cilvēku mīlestībā uz dziesmu.
Šādu sarīkojumu “izgudrojuma” pirmtiesības, kā to liecina mūzikas vēsture, pieder Vācijas un tās tuvāko kaimiņzemju – Šveices un Austrijas koriem, koru biedrībām. Tautas karnevālu pamatelements – visu dalībnieku manifestējošs gājiens, bruņinieku un viduslaiku dziedoņu muzikālās sacensības forma – atsevišķu koru savstarpējās “cīņas” (“dziesmu karš”) ir tie obligātie komponenti, kas apvij sarīkojuma centrālo notikumu – kopkora muzicēšanu. Viens no pirmajiem, grandiozākajiem šāda veida Rietumeiropas kora kultūras (un reizē kora skaņdarbu) augsti attīstīto sasniegumu apliecinājums ir vācu koru dziesmu svētki pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados.…
