Katrs cilvēks zina kādu svētvietu, vai vismaz nostāstu par vietu, kas ir svēta vai dziedē. Es zinu stāstus par svētavotiem, esmu dažos bijusi un atzīstu, ka šādās svētvietās ir kaut kas īpašs, kas pievelk cilvēkus.
Katrs svētavots ir unikāls un katrs no tiem ir iepazīšanas vērts, tikai – vai cilvēks, gribot labu, nenodara sliktu pašam avotam? Ir cilvēki, kuri uzņēmušies rūpes par svētavotiem, iekļaujot tos savā īpašumā un aprūpē, bet, protams, ir svētavoti, kuri palikuši dabas „aizgādniecībā” un apmeklētāju rīcībā.
Mani visvairāk ir ieinteresējušas teikas un nostāsti par svētavotiem. Interesantas ir katra avota dziednieciskās īpašības, kas pierādītas dzīvē. Tādēļ arī izvēlējos rakstīt darbu par svētavotiem un dziednieciskajiem avotiem, lai vairāk par tiem kaut ko uzzinātu un izpētītu, vai šie avoti ir apmeklēti un vai skolēni ir informēti par šādu avotu esamību.
Darba mērķis: apkopot informāciju par dziednieciskajiem avotiem un svētavotiem Latvijā.
Darba uzdevumi:
1.iepazīties ar literatūru un citiem informācijas avotiem par doto tēmu;
2.salīdzināt un apkopot internetā un grāmatās pieejamo informāciju par svētavotiem un dziednieciskajiem;
3.iztirzāt informāciju par doto tēmu;
4.aptaujāt respondentus un apkopot aptaujas rezultātus.
Darbs sastāv no teorētiskās daļas, pētnieciskās daļas un pielikuma, kurā iekļauti populārāko svētavotu un dziedniecisko avotu attēli, kā arī aptaujas anketas paraugs.
Kas tad īsti ir svētvieta? Varu apgalvot, ka nav vienas vienotas definīcijas par to, kas ir svētvieta, katrs cilvēks svētvietu interpretē savādāk. Ņemot par piemēru grāmatas „Latvijas svētvietas un to ļaudis” definējumu, varu secināt, ka svētvieta ir vieta, kura veidota vai veidojusies, lai virzītu cilvēku saskaņu ar dabu, lai uzturētu veselību un darbaspējas, lai saglabātu dzimtu utt. Kā piemērus varu minēt dziedināmos akmeņus, svētā ūdens iegūšanas vietas, vietas gaišredzības veicināšanai, vietas auglības veicināšanai, vietas vadoņu un ciltstēvu sanāksmēm, tautas svētku vietas, vietas aizgājēju pieminēšanai un citas svētvietas.
Vairākos literatūras avotos minēts, ka noteicošā loma ir svētvietu starojumam, kas rada sava veida kanālu, pa kuru notiek enerģijas apmaiņa, kas nepieciešama vienlīdz kosmosam un Zemei. Enerģijas apmaiņas rezultātā notiek negatīvās enerģijas izlādēšanās un pozitīvās enerģijas potenču uzkrāšanās. Svētvietu būtība arī ir negatīvās enerģijas saņemšana un dievišķās enerģijas dāvāšana, kas izpaužas visos iespējamos veidos – Dieva padoma došanā, nākotnes pareģošanā, Dieva svētības dāvāšanā, sadzīves godu svinēšanā, dziedinošo akmeņu un svētavotu izmantošanā ārstniecībā.…
