Dzeramo ūdens veidu ķīmiskais sastāvs.
Kā jau sākumskolā mācīts ūdens sastāv no 2 ķīmiskiem elementiem - skābekļa un ūdeņraža. Akas ūdens ķīmiskais sastāvs ievērojami atšķiras. Pēc aktīvās reakcijas tas praktiski ir neitrāls – pH 6,8–7,3. Joni (HCO3-) nosaka ūdens karbonātu jeb pārejošo cietību. Vārīšanas procesā šie joni sadalās, atbrīvojot ogļskābo gāzi (CO2). Ūdenī paliek joni, kuri veido nekarbonātu jeb paliekošo cietību, tie ir sulfāti, hlorīdi, nātrijs, kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs un citi. Tomēr daļa no ūdenī esošā kalcija un dzelzs izgulsnējas. Mūsu aku ūdeņos tā saturs svārstās robežās no 0,14 līdz 3,00 mg/l. Katrā vietā avota ūdenim ir atšķirīgs ķīmiskais sastāvs. Piemēram, vara saturs nevienā paraugā nepārsniedza ES normu. Arī mangāns tikai viena avota ūdenī trīskārtīgi pārsniedza ES normu, bet cinkam tas bija divos gadījumos. …