Pasaulē uz vienu iedzīvotāju, kopumā ņemot, tiek izlietots ap 900 l ūdens dienā. Daudzās valstīs akūta problēma ir dzeramā ūdens resursi. Ūdens ir ārkārtīgi nozīmīgs dabas resurss, un, lai gan tas klāj 70% zemes virsmas, tikai 2,5% no tā ir saldūdens, pie kam lielākā daļa no tā ir ledājos. Pieaugošais zemes iedzīvotāju daudzums un ūdens piesārņošana samazina jau tā nepietiekamos derīgā dzeramā ūdens krājumus. Piemēram, Bangladeša, arī Šrilanka, atrodas ļoti zemu virs okeāna līmeņa, līdz ar to 70% no dzeramā ūdens resursiem ir ļoti zemas kvalitātes. Rietumeiropā 15 % iedzīvotāju dzer sliktas kvalitātes dzeramo ūdeni, kas ir saindēts ar baktērijām. Austrumeiropā no šīs problēmas cieš divreiz vairāk cilvēku.
Lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitātes atbilstību standartiem izsūknētais pazemes ūdens pirms piegādāšanas patērētājiem tiek apstrādāts. Šobrīd ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni ir nodrošināti aptuveni 35% Latvijas iedzīvotāju. Lai arī pēc apstrādes dzeramā ūdens kvalitāte ir laba, ūdensapgādes tīklu sliktā tehniskā stāvokļa dēļ patērētāji ne vienmēr saņem tādas pašas kvalitātes ūdeni kā pēc ūdens sagatavošanas. Saskaņā ar 2005.gada uzraudzības datiem, patērētājiem piegādātā dzeramā ūdens kvalitāte pēc tā ķīmiskajiem rādītājiem vidēji 49,5% gadījumu neatbilda normām, savukārt pēc bioloģiskajiem rādītājiem - 5,3% gadījumu. Ir jāatzīmē, ka dzeramā ūdens kvalitāte pie gala patērētajā
tiek pārbaudīta tikai pēc mājas īpašnieka pieprasījuma (samaksas). Ūdensapgādes tīklos noplūžu rezultātā tiek zaudēta apmēram trešā daļa iegūtā ūdens, ko var salīdzināt ar 15 ES dalībvalstīm un citām iestāšanās valstīm. Eiropā ūdensapgādes tīklos noplūžu apjoms ir dažāds, piemēram, Itālijā vidēji 15%, Francijā - 30%, Čehijā - 33%. Tomēr neregulāri mērījumi un pārbaudes atsevišķās valstīs apgrūtina veikt precīzus novērtējumus.
Ūdens resursi ir viena no Latvijas lielākajām dabas bagātībām. Latvijā ir ap 12.5 tūkstošu upju, strautu, valku, urgu un lielu grāvju. Kopējais upju garums, ieskaitot arī pašas mazākās upes, ir 37 500 km. Kopā ar grāvjiem hidrogrāfiskā tīkla kopgarums pārsniedz 100 tūkstošus kilometru. Latvijā ir 777 tādas upes, kas garākas par 10 km. Latvijas upēm ir jaukta ūdensguve – tās ņem ūdeni gan no pazemes ūdeņiem, gan no lietus un sniega kušanas ūdeņiem. Ūdensguve no pazemes ūdeņiem upēm ir atšķirīga – dažām (Mēmelei, Svētei, Aiviekstei) tā sasniedz 10 - 20 %, citām (Daugavai, Gaujai) – 35 - 45 % un Amatai – līdz pat 60 %. …
