Darbs sastāv no 4 daļām, no kurām pirmajā īsi iepazīstināšu ar dzen vēsturi, pamatidejām un kristietības un dzen galvenajām atšķirībām. Otrajā daļā tuvāk iepazīstināšu ar jēdzienu Dievs (kristietībā) un „absolūtā ne-ira“(dzen) izpratni. Sekos interaktīva trešā daļa, kuras mērķis rosināt domas par abu reliģiju jēdzieniem. Kā pēdējā, ceturtā daļa, tiks piedāvāts referāta kopsavilkums.
Darbā izmantošu Roberta Mūka lietotos terminus, kurus viņš lietojis, kai apzīmētu dzen jēdzienus.
I
Kristietība parādījās uz jūdaisma fona, budisms – hinduisma. Abas reliģijas sludina universālu pestīšanu, un šādā nozīmē tās var dēvēt „ pasaules reliģijām“. Taču kristietības un budisma pamatstruktūras atšķiras, un tas daļēji ir izskaidrijams ar to, ka tās cēlušās no dažādiem „vecākiem“. Un to dibinātāji ir atšķirīgas personības. Jūdasisms – etniska reliģija, kurā centrālais jautājums ir par paklausību Dieva gribai. Ir krasa atšķirība starp cilvēcisko un dievišķo. Dievs – viens, transcendents, personisks. Jūdaisms ir ētiska rakstura reliģija, kurā daba un cilvēks ir strikti nodalīti. Kristietība, kas kļuva par pasaules reliģiju, izraujoties no jūdaisma ētiskā kodola, akcentā Jēzu Kristu, kura personā apvienots Dievs un cilvēks, un sludina universālu pestīšanu, pateicoties tam, ka Dievs atklājas kā Kristū iemiesota - inkarnēta mīlestība.
Hinduisms, no kura cēlies budisms, ir etniska reliģija, un tajā pastāv zināma starpība starp cilvēku un Dievu. Šo starpību palīdz pārvarēt transcendentu dievību panteons un dažādi rituāli. Karmai ir kosmisks, kā arī cilvēcisks raksturs, tādēļ jāsaka, ka hinduisms (pretstatā jūdaismam) nav ētiska, bet kosmiska, uz dabu orientēta reliģija.
Budisms ar laiku kļuva par pasaules reliģiju, kas sludina universālu pestīšanu iekšējās apgaismes ceļā, turklāt šāds ceļš ir atvērts visām kastām.…
