Dzelzs – viens no svarīgākajiem mikroelementiem, ir daudzu organisma substrātu un enzīmu sastāvā, kas nodrošina šūnu un audu metabolismu.
I Hēmu saturošie:
hemoglobīns – nodrošina skābekļa, CO2 transporta funkciju;
mioglobīns – skābekļa transports un deponēšana muskuļu audos;
katalāze, peroksidāze – H2O2 metabolisms.
II Hēmu nesaturošie:
transferrīns – dzelzs transports;
ferritīns, hemosiderīns – dzelzs deponēšana audos;
ksantīnoksidāze, Ac – koA – dehidrogenāze, sukcinātdehidrogenāze, u.c. enzīmi.
Hēms – protoporfirīna savienojums ar Fe2+. Ir hemoglobīna, mioglobīna, dažādu fermentu sastāvdaļa.
Transferrīns – specifisks proteīns, kam ir transporta funkcija, pārnes Fe2+ uz kaulu smadzeņu eritrokariocītiem vai uz Fe deponēšanas vietām.
Ferritīns – specifisks Fe(OH)3 un apoferritīna komplekss. Pamatfunkcija – dzelzs deponēšana audos. Ūdenī šķīstošs, atrodas aknās un muskuļu audos.
Hemosiderīns – arī atbild par dzelzs deponēšanu organismā, nešķīst ūdenī. Atrodas kaulu smadzeņu makrofāgos, liesā, aknās. Atšķirībā no ferritīna, dzelzs utilizācija no hemosiderīna notiek daudz lēnāk.
Dzelzij ir svarīga loma organisma imūnās rezistences uzturēšanai. Dzelzs nodrošina T limfocītu proliferāciju, mitotisko aktivitāti, pilnvērtīgu fagocitozi, augtu dabīgo killeru aktivitāti, properdīna, komplementa, lizocīma, interferona sintēzi. Ir pierādīts, ka ar dzelzs deficītu sirgstoši bērni biežāk slimo ar respiratorām un kuņģa – zarnu trakta infekcijām.…