Kaut gan bīstamo kravu pārvadājumi pa dzelzceļu ir viena no starptautiski visstingrāk regulētajām transporta nozarēm, avārijas iespējamība vienmēr ir pastāvējusi, un tas, ka bīstamo kravu maršruti iet cauri daudzām Latvijas pilsētām, risku tikai paaugstina.
Tā kā Latvija ir tranzīta valsts, caur to katru dienu tiek veikti dažādu kravu pārvadājumi – sākot ar pārtiku un apģērbu, beidzot ar dažāda veida tehniku un cilvēkam un videi bīstamām vielām. Ir jārēķinās, ka pēdējos gados ir vērojams bīstamo kravu pieaugums dzelzceļa pārvadājumos, kravu sastāvā ir vielas, kas rada potenciālus draudus cilvēku veselībai un apkārtējai videi, piemēram, 2008. gada 9 mēnešos pārvadātas 14473 tūkstoši tonnas naftas un naftas produktu.1
Dzelzceļa negadījumi ar bīstamām kravām pārāk bieži nenotiek, tomēr gadījumā, ja tie notiek, ir iespējamas nopietnas sekas.
Šajā referātā es apskatīšu iespējamo dzelzceļa katastrofu, kas var notikt vilciena maršruta Zilupe – Rēzekne - Krustpils - Jelgava – Tukums – II – Ventspils posmā – pilsētā N., pieņemot, ka galvenā pārvadājamā krava avārijas laikā ir naftas produkti.
Tiks apskatīti katastrofas iespējamie scenāriji, izraisīto seku novērtējums un pasākumi to novēršanai.
Katru dienu dzelzceļa maršrutā Zilupe – Rēzekne – Krustpils – Jelgava – Tukums – II – Ventspils tiek pārvadātas bīstamas vielas, konkrētajā gadījumā tiek apskatīts naftas un naftas produktu pārvadājums.
Dažu kilometru attālumā no pilsētas centra iet autoceļš A12 Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Latvijas-Krievijas robeža (Terehova) (dotajā ceļa posmā – Jumavas iela), kas krustojas ar dzelzceļa sliedēm Tas ir arī tranzīta ceļš, kuru ikdienas izmanto vairāki simti kravas automašīnu. Pēdējos 100 m pirms pārbrauktuves ceļš ir stāvāks, tomēr attiecīgas ceļa zīmes („Stāvs lejupceļš”) nav. Arī ceļa seguma stāvoklis nav īpaši labs.
Dzelzceļa pārbrauktuve ir bez norobežojošas barjeras. …