Dusmas - īslaicīgs emocionāls stāvoklis, ko izraisa frustrācija (spēcīgs sasprindzinājuma stāvoklis, kad cilvēkam šķiet, ka viņš nespēs sasniegt sev nozīmīgu mērķi vai apmierināt savas vajadzības).
Šī spēcīgā emocija izlaužas uzbrūkoši, iznīcinoši, sāpinoši. Bet ir taču cilvēki, kas veiksmīgi prot tikt galā ar savām dusmām!
Visas jūtas un emocijas ir dabiskas. Dažādās emocijas - gan pozitīvās (prieks, laime), gan negatīvās (bailes, dusmas) — piešķir ikdienas dzīvei krāsu. Ne patīkamās, ne nepatīkamās jūtas nav ne labas, ne sliktas, jo ir īstas. Ja cilvēks pierod nomākt sevī negatīvās emocijas (naidu, niknumu, skaudību, aizdomīgumu), viņš zaudē arī spēju izjust patīkamās (mīlestību, labestību, uzticību).
Dusmas piedzīvo jebkurš – ar tām jāiemācās sadzīvot un tikt galā sociāli pieņemami.
Dusmām ir piecas pazīmes, pēc kurām tās var pazīt:
1. Sāpes.
Asas sāpes - asas dusmas. Tikko kāds sadusmojis.
Trulas sāpes - trulas dusmas. Bezpalīdzības izjūta sakarā ar savu dusmu īstenošanu.
Durošas sāpes - durošas dusmas. Gribētos atriebties, bet nevaru.
Hroniskas sāpes - ilglaicīgas dusmas. Sāpju samazināšanās vai pastiprināšanās liecina par dusmu uzplūdu vai atplūdu.
Piepešas sāpes - piepešas dusmas. …
