Ēku ieejas durvju funkcionālais uzdevums laika gaitā maz mainījies. Veicot vērtņu formu attīstības analīzi, to attīstības likumsakarības, kā arī vispārējā kultūras vēsture izsekojama precīzāk nekā citiem arhitektoniskajiem elementiem. Tā Rīgas koka ēku durvju arhitektūrā redzama formālo un konstruktīvo paņēmienu attīstība no 18. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam. Salīdzinoši nedaudzās durvju vērtnes, kuras saglabājušās līdz mūsdienām, kā izpētes objekts ir salīdzināmas ar jebkuru citu vēsturisku dokumentu. Informācija, ko iespējams gūt, pētot oriģinālu izstrādājumu, ir viens no galvenajiem argumentiem, lai durvju vērtnes saglabātu, nevis nomainītu, kas šodien redzams visur, kur tiek restaurētas mājas! Mēs nozogam mājai individualitāti, jo durvis agrāk katrai mājai izgatavoja atsevišķi un ar durvīm mājas saimnieks veidoja stāstu par māju un tās iemītniekiem.
SECINĀJUMI
Iepriekšējie 60 gadi izceļas ar nevīžību pret vecām, labām amatnieku darinātām durvīm. Nekoptas, apdauzītas, sakropļotas - nolauzto rokturu vietā pavirši pielikti standarta rokturīši, kurus neērti ņemt rokā; tie parasti slikti nostiprināti, kustas un vizuāli ir nesaderīgi ar durvju stilu. Kādas ir mājas durvis, tāda attieksme pret cilvēkiem - rupja.
Restauratoriem, arhitektiem un māju īpašniekiem kopīgi veicams liels darbs. Jāvienojas par to, kā panākt, lai izlabotās/restaurētās skaistās durvis reizē iekļautos apkārtējā kontekstā ar visu šodienas sadzīves izvirzīto funkciju pildīšanu.
Durvis atspoguļo mājas vēsturi jau no pirmā acu uzmetiena tai, ir liels zaudējums tās aizlaist postā.…
