Latvijā aktuālas kļuvis jautājums par iespēju izveidot dubultpilsonības institūtu. Lai gan formāli „Pilsonības likums” nosaka, ka personai, kura tiek uzņemta pilsonībā nevar veidoties dubultpilsonība, tomēr viennozīmīgi aizliegta tā netiek Atsevišķos gadījumos var izveidoties situācija, kad personai ir dubultpilsonība un zināmā mērā „Pilsonības likums” ir pretrunīgs.
Saistībā ar izceļojošo iedzīvotāju atgriešanu Latvijā, viens no piedāvātajiem rīcības virzieniem ir ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu bērnu tiesības uz dubultpilsonību. Tā paredz bērnam piešķirt divas pilsonības - valsts, kurā viņš dzīvo un Latvijas Republikas pilsonību. Arī Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību norādīta iecere veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu un Latvijas iedzīvotāju atgriešanos un reintegrēšanos Latvijas sabiedrībā, izskatot dubultpilsonības institūta atjaunošanas aspektus un iespējas.
Šajā sakarā rodas jautājums, vai Latvija ir gatava mainīt esošo normatīvo aktu bāzi pilsonības jomā un iespējami pārejošu grūtību risināšanā pilnībā izveidot dubultpilsonības institūtu vai noteikt to tikai kā izņēmumu, kas faktiski ir jau šobrīd, nedaudz paplašinot to personu loku, kuriem var būt dubultpilsonība.
Vēl viens no pilsonības aspektiem ir jautājums par augstāko valsts amatpersonu dubultpilsonību. Kā zināms, tad speciāla likuma par ierobežojumiem personām ieņemt augstākos valsts amatus, pašreiz nav. Tomēr nesenā pagātnē šis jautājums bija pietiekami aktuāls, lai 8. Saeima 1.lasījumā pieņemtu likumu „Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”.
Šī referāta mērķis ir noskaidrot kāds dubultās pilsonības tiesiskais regulējums pastāv Latvijā, kā arī citās valstīs un starptautiskajos normatīvajos aktos, kā arī iespējamās tiesiskā regulējuma izmaiņas šajā jomā.…
