Interneta pirmsākumi meklējami jau 1969.gadā, bet par interneta sākumu varētu uzskatīt 80.to gadu beigas un 90.to gadu sākumu, kad tika ieviests vienots šī tīkla protokols, un internets beidzot izkļuva ārpus universitātēm un zinātniskajām laboratorijām. Pašos Interneta pirmsākumos, kad tika izstrādāti tehniskie risinājumi Interneta darbības realizēšanai, netika prognozēta tik liela Interneta popularitāte. Tāpēc arī risinājumi sākotnēji netika veidoti tik droši, lai pasargātu godprātīgos lietotājus no ļaunprātīgiem uzbrukumiem.
Tādēļ mūsdienās ir iespējams sastapties ar dažādiem apdraudējumiem internetā. Kā viens no galvenajiem interneta pārkāpumiem ir tas, kad interneta lietotāji jebkurā mājas lapā sniedz personīgu informāciju par sevi. Tā ļaundari var tikt klāt cilvēku personīgajiem datiem, tā nodarot lielo kaitējumu interneta lietotājam.
Viens no hakeru uzbrukuma paņēmieniem ir izmantojot mazās datorprogrammas – vīrusi. Vīrusi spēj ielauzties lietotāja datorā un sabojājot lietotāja datoru. Ne tikai vīrusi spēj sabojā datoru, bet arī ar vīrusu palīdzību ir iespējams tikt klāt saglabātajai informācijai datorā.
Viens no lielākajiem interneta apdraudējumiem ir surogātpasts. Surogātpasts neatšķiras diži no parastā e-pasta, bet tas spēj lielu kaitējumu izdarīt tavam datoram. Lai izsargātos no šāda veida apdraudējumiem internetā, tad nevajadzētu šāda veida e-pasta vēstules vērt vaļā vai atbildēt, jo tā surogātpasta sūtītāji zinās, ka e-pasts ir pieejams, tad šādas ziņas uz e-pastu tiks sūtītas biežāk un tā apdraudot datoru.
Ja interneta lietotāji neuzmanīgi lieto internetu, lejupielādējot jeb kādas programmas, tad var gadīties, ka programma hakeru taisīta un šī programma veic spiegošanu lietotāja datorā. Ar šādu programma palīdzību hakeri viegli var piekļūt, piemēram, e-bankas kontam (tas ir parolei un e-pastam) un citiem lietotāja kontiem.…
