Nobeigums
Kopumā iezīmejas daudzas līdzīgas un arī daudzas atšķirīgas lietas Polijas un Latvijas drošības politikas attīstībā kopš 1990./1991. gada. Kā galvenos faktorus, kas ietekmējuši līdzīgu drošības politikas attīstību es varu minēt sekojošus:
- Vēsturiskā pieredze un vēstures attīstība – abas valstis Aukstā kara laikā bija zem PSRS kontroles (Latvijā kā inkorporēta valsts, Polija kā satelītvalsts saskaņā ar Varšavas līgumu), tāpat arī senākā vēsturē vairākkārt Latvijas un Polijas ceļi krustojušies;
- Ģeopolitiskais faktors – Krievijas tuvums un interese uz Baltijas valstu reģionu kā arī Poliju. Lielai daļai krievijas inteliģences vēlaizvien nav zudusi ilūzija par kādreizējās impērijas/lielvalsts atjaunošanu. Baltijas valstis un Polija krievijai ir stratēģiski un ekonomiski svarīgas, jo Baltijas valstīm un Polijai ir neaizsalstošas ostas Baltijas jūrā, bet Krievijai ir tikai Sanktpēterburgas osta Baltijas jūrā, kas aukstās ziemās aizsalst. Tāpat Baltijas valstis un Polija Krievija ir kā tilts no Rietumiem, caur kuru nāk eksportpreces un caur kuru aiziet importpreces;
- Ģeogrāfiskais stāvoklis – Gan Latvijai, gan Polijai ir jūras robeža, aks ir būtiska valsts ekonomiskajai attīstībai un arī stratēģijai. Tiesī jūras tuvums un pieejamība nosaka daudzu valstu politisko, ekonomisko un ciat veida interesi;
Taču svarīgas ir arī atšķirīgās iezīmes, kas ietekmējušas atšķirīgo drošības politikas attīstību, pie atšķirīgajiem ietekmējušajiem faktoriem var minēt:
- iedzīvotāju skaitu un valsts teritoriju – Latvija ir mazāka valsts kā Polija gan iedzīvotāju skaita, gan arī teritoriālajā ziņā, attiecīgi Latvijā ir ap 2,6 miljoniem iedzīvotāju, bet Polijā iedzīvotāju skaits vairāk kā 38 miljoni, Latvijas teritorija aizņem 64 635 km², bet Polija attiecīgi aizņem 312 685 km² ;
- teritoriju apdzīvojošās tautas – Polija nacionāli ir viendabīgāka kā Latvija. Latvijā ir liels skaits nepilsoņu, krievu tautību pārstāvju, tas vairāk vai mazāk rada dažādas konfliktsituācijas un nesaskaņas, kas kavē ārpolitikas veiksmīgāku attīstību;
- partneri – kaut arī Polija un Latvija ir dalībvalstis daudzās vienās un tajās pašās starptautiskajās organizācijās, tomēr atšķirīgi ir partneri, ar kuriem ir īpaši labas attiecības, piemēram Polijai svarīgs partneris ekonomiskajā ziņā bija un ir Vācija, kas sekmēja arī Polijas virzību uz NATO, jāpiemin, ka Vācija ir lielvalsts un ir viena no ietekmīgākajām valstīm NATO. Savukārt Latvijas partneri ir ziemeļvalstis.
- attiecības ar Krievijas Federāciju jeb Krievijas faktors – pēc Polijas pievienošanās NATO strauji ir uzlabojušās Polijas un Krievijas attiecības, taču Latvijas un Krievijas attiecības vēlaizvien ir slidens un nestabils jautājums, šeit liela nozīme ir nacionālajiem jautājumiem Latvijas teritorijā;
- statuss PSRS – Polija PSRS bija stalītvalsts, bet Latvija bija pilnībā inkorporēta PSRS sastāvā, turklāt Polija pēc “Dzelzs priekšskara” krišanas ātrāk atguva un atjaunoja neatkarību, Latvijai tas izdevās vēlāk.
Šie, manuprāt ir galvenie gan līdzīgie, gan atšķirīgie faktori, kas ietekmējuši abu valstu drošības un aizsardzības politikas attīstību un mērķus. Tagad pievērsīšos drošības un aizsardzības politikas salīdzinājumam. …
