Virzība uz tiesisku valsti ir nesaraujami saistīta ar noziedzības apkarošanu, samazināšanu un profilaksi. Taču dažreiz to nav iespējams panākt bez cilvēka pamattiesību ierobežošanas. No tiesībsargājošām institūcijām tikko minētais prasa efektīvu darbu. Minēto jautājumu risināšanā svarīga loma ir drošības līdzekļiem. To savlaicīga un pareiza piemērošana palīdz ātrai kvalitatīvai un pilnīgai izmeklēšanai, noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un novēršanai, patiesības noskaidrošanai krimināllietā un likumpārkāpēju saukšanai pie likumā paredzētās darbības. Personas, kurām tiek piemēroti drošības līdzekļi, dažādi reaģē uz to, kāds drošības līdzeklis tām tiek piemērots.
Sakarā ar to, ka praksē pārsvarā tiek pielietoti tikai daži drošības līdzekļi, tad radās interese noskaidrot un izpētīt šīs parādības cēloni. Kādu apstākļu ietekmē procesa virzītāji paļaujas tikai uz daļu no tiem. Kriminālprocesālajā likumdošanā regulāri tiek veikti grozījumi, tajā skaitā arī nodaļā, kas saistīta ar drošības līdzekļiem. Tas nozīmē, ka likumdošana drošības līdzekļu jautājumā pilnībā nav sakārtota un ir pilnveidojama. Viss iepriekš minētais liecina, ka ir nepieciešams turpināt drošības līdzekļu izpēti.
Drošības līdzekļi ir viens no lieliem iedalījumiem kriminālprocesuālajās tiesībās. Tiem ir piespiedu raksturs, un tie skar personas konstitucionālās tiesības. Piespiedu līdzekļi izpaužas fiziskā, materiālā, psiholoģiskā vai morālā iedarbībā un ne vienmēr tie ir saistīti ar noteiktiem tiesiskiem ierobežojumiem.
Studiju darba mērķis ir drošības līdzekļu teorētiskā vispārināšana, kā arī to piemērošanas efektivitātes izpēte. Saskaņā ar uzstādīto mērķi, studiju darbs ir pakļauts sekojošu uzdevumu atrisināšanai: 1)pieejamās literatūras un drošības līdzekļu piemērošanas prakses izpēte; 2)drošības līdzekļu vietas un lomas noteikšana procesuālo piespiedu līdzekļu mehānismā, to būtības, īpašības un specifikas, piemērošanas kārtības un efektivitātes noteikšana.
Darba izstrādes laikā, tika izmantoti likumi, instrukcijas, publicētie materiāli un statistika. Darbā dots pamatojums tam, ka visiem drošības līdzekļiem ir tiesībierobežojošs raksturs, preventīva un sociāla nozīme. Mēģināts noskaidrot katra atseviška drošības līdzekļa piespiešanas pakāpi un problēmas, kas saistītas ar drošības līdzekļu piemērošanu.
1. Drošības līdzekļu vieta procesuālo piespiedu līdzekļu mehānismā
Katrā valstī valsts piespiedu mehānismu izveido dažādu piespiedu līdzekļu veidu kopums. Viens no valsts piespiedu līdzekļu veidiem ir procesuālie piespiedu līdzekļi. Kriminālprocesam kā tiesiskās dzīves sastāvdaļai ir daudzveidīgs saturs. Vispirms – kriminālprocess ir darbība vai norise krimināllietās. Šajā nozīmē kriminālprocess ir tiesvedības virzītājspēks, kā arī tās dalībnieku darbība krimināllietu izmeklēšanā un iztiesāšanā. Noziedzīgu nodarījumu atklāšanas un izmeklēšanas gaitā procesa virzītājspēkiem ir jāveic noteiktas likumā paredzētās darbības nolūkā konstatēt un nostiprināt pierādījumus, noskaidrot noziedzīga nodarījuma notikumu, kas ietver sevī tā īstenošanas laiku, vietu, veidu un citus apstākļus, noskaidrot apsūdzētā vainu noziedzīgajā nodarījumā un apstākļus, kas ietekmē apsūdzētā vainas pakāpi un raksturu un nodarītā kaitējuma raksturu un apmēru. …
