Arvien lielāku nozīmi un aktualitāti to valsts iestāžu darbībā, kas nodarbojas ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un krimināllietu iztiesāšanu, ieņem cilvēku personības brīvību un viņu pamattiesību aizsardzība. Patiesības noskaidrošanai katrā krimināllietā ir jābūt pakārtotai apstākļiem, lai šajā procesā neciestu personu tiesības, brīvības, likumiskās intereses. Mūsu sabiedrībā, kas soli pa solim atrodas ceļā uz patiesi tiesisku valsti, šādam uzdevumam vajadzētu būt pilnībā atrisināmam. Nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot to izdarījušās personas, dažreiz rodas nepieciešamība ierobežot viņu konstitucionālās tiesības. Un valstij gadījumos, ja nav citu noziedzīgu nodarījumu atklāšanas iespēju, ja savādāk nav iespējams atlīdzināt nodarīto kaitējumu, nākas sodīt vainīgo un piemērot viņam kādu no valsts piespiedu līdzekļiem.
Kriminālprocesam, salīdzinot ar visām tiesībās zināmajām procedūrām, ir visspilgtāk izteikts piespiedu raksturs. Pamatos procesuālā piespiešana attiecas vai, pareizāk sakot, ir virzīta pret tādiem procesa dalībniekiem kā aizdomās turētais un apsūdzētais. Šeit, pirmām kārtām, ir jānosauc kriminālprocesuālā aizturēšana, apcietinājums, kā arī atsevišķi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētie drošības līdzekļi. Tā kā drošības līdzekļu (sevišķi apcietinājuma un arī mājas aresta) būtībā ir saskatāms valsts piespiedu raksturs, kas skar personas konstitucionālo tiesību ierobežošanu, jautājumam par apcietinājuma, mājas aresta kriminālprocesuālo reglamentāciju Latvijas likumdošanā ir sevišķi aktuāla nozīme.…