Arvien lielāku nozīmi un aktualitāti to valsts iestāžu darbībā, kas nodarbojas ar noziegumu izmeklēšanu un krimināllietu iztiesāšanu, ieņem cilvēku personības brīvību un viņu pamattiesību aizsardzība. Patiesības izzināšanai katrā krimināllietā izmeklēšanai ir jābūt pakārtotiem apstākļiem, kas garantētu, ka šajā procesā necieš personu tiesības, brīvības un likumiskās intereses. Mūsu sabiedrībā, kas soli pa solim atrodas ceļā uz patiesi tiesisku valsti, šāds uzdevums ir pilnībā atrisināms. Nolūkā atklāt noziegumus un noskaidrot noziegumu izdarījušās personas, dažreiz rodas nepieciešamība ierobežot to vai citu konstitucionālo indivīda tiesību. Ir cilvēki, kas to pieņem kā pašu par sevi saprotamu apstākli. Taču ir arī cilvēki, kas negrib samierināties ar viņu konstitucionālo tiesību ierobežojumiem. Valstij, gadījumos, ja citu noziegumu atklāšanas iespēju nav, ja savādāk nav iespējams atlīdzināt nodarīto kaitējumu, sodīt vainīgo vai pārtraukt noziedzīgo darbību, neatliek nekas cits kā piemērot piespiedu līdzekļus. Kriminālprocesam, salīdzinot ar visām mūsu tiesībām zināmām procedūrām, ir visspilgtāk izteikts piespiedu raksturs. Pamatos procesuālā piespiešana ir virzīta pret tādiem procesa dalībniekiem, kā aizdomās turētais un apsūdzētais. Šeit pirmām kārtām ir jānosauc kriminālprocesuālā aizturēšana, apcietinājums un pārējie Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētie drošības līdzekļi.
Līdz 1994.gada 1.oktobrim kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus pirmstiesas izmeklēšanā piemēroja uz prokurora, izmeklētāja vai izziņas izdarītāja lēmuma pamata.
Tikai tad, ja tie ierobežoja personas brīvību, dzīvokļa neaizskaramību vai korespondences noslēpumu, kā arī dažos citos likumā noteiktos gadījumos, lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanu bija jāsankcionē prokuroram. Tiesnesis vai tiesa procesuālos piespiedu līdzekļus piemēroja vienīgi apsūdzētā nodošanai tiesai un iztiesāšanas stadijās.
Šāda procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanas kārtība tikai daļēji atbilda ANO 1948.gada Vispārējai cilvēka tiesību deklarācijai, 1966.gada Starptautiskajiem paktiem par pilsoņu un politiskajām tiesībām, kuriem LR pievienojusies kā ANO dalībvalsts. Šajos starptautiskajos dokumentos noteikts, ka tādu procesuālo piespiedu līdzekli kā apcietinājums piemēro tiesa.…
