Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 3 | |
1. | VALSTS DROŠĪBAS IESTĀDES | 4 |
1.1, | DARBĪBAS UZDEVUMI UN PAMATPRINCIPI | 4 |
1.2. | DARBĪBU REGULĒJOŠIE NORMATĪVIE AKTI | 4 |
1.3. | IESTĀŽU KOPUMS UN STRUKTŪRA | 5 |
1.4. | VALSTS DROŠĪBAS IESTĀŽU AMATPERSONAS | 5 |
2. | SATVERSMES AIZSARDZĪBAS BIROJS | 7 |
2.1. | IZVEIDOŠANA UN MŪSDIENAS | 7 |
2.2. | STRUKTŪRVIENĪBAS UN TO UZDEVUMI | 7 |
2.2.1. | SAB direktors | 7 |
2.2.2. | Nacionālā drošības iestāde | 7 |
2.2.3. | Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs | 8 |
2.3. | SATVERSMES AIZSARDZĪBAS BIROJA DARBU REGULĒJOŠIE NORMATĪVIE AKTI | 8 |
2.4. | SATVERSMES AIZSARDZĪBAS BIROJA SADARBĪBA AR CITĀM INSTITŪCIJĀM | 9 |
3. | MILITĀRĀS IZLŪKOŠANAS UN DROŠĪBAS DIENESTS | 10 |
3.1. | DROŠĪBAS DIENESTA DARBA ORGANIZĀCIJA UN TĀ UZDEVUMI | 10 |
3.2. | DROŠĪBAS DIENESTA PRIEKŠNIEKS | 11 |
3.3. | DROŠĪBAS DIENESTA DARBU REGULĒJOŠIE NORMATĪVIE AKTI | 11 |
4. | DROŠĪBAS POLICIJA | 12 |
4.1. | DROŠĪBAS POLICIJAS DARBA ORGANIZĀCIJA UN TĀS UZDEVUMI | 12 |
4.2. | MŪSDIENU STRUKTŪRA | 12 |
4.3. | DROŠĪBAS POLICIJAS DARBU REGULĒJOŠIE NORMATĪVIE AKTI | 12 |
5. | KOPSAVILKUMS | 14 |
IZMANTOTĀS LIKTERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 15 |
5 KOPSAVILKUMS
Saistībā ar to, ka visas Latvijas Republikas drošības iestāžu kompetences un veicamie uzdevumi pārsvarā ir cieši saistīti ar valsts noslēpumu, tad par šīm iestādēm ir iespējams iegūt diezgan virspusēju informāciju, pārsvarā vadoties no likumdošanas normatīvajiem aktiem un ziņām, kas periodiski parādās masu saziņas līdzekļos. Tomēr jāatzīst, ka lai arī kopš neatkarības atgūšanas, informācija, kas ir publiski pieejama, bieži izceļ Drošības iestāžu iekšējās problēmas, kas saistītas gan ar koruptīvām, gan citām pretlikumīgām darbībām, tam nevajadzētu būt par pamatojumu, lai negatīvi vērtētu amatpersonu kompetenci un profesionalitāti. Tāpat šādas informācijas izplatīšana var radīt arī šaubas Latvijas sabiedrībā par Drošības iestāžu darbību valsts interesēs.
Gribētos atzīmēt, pēc autora domām, specdienestu struktūra Latvijas Republikā ir pietiekami sarežģīta, jo lai mēs esam diezgan maza valsts uz citu Eiropas valstu fona, mums ir trīs speciālie dienesti, kuru funkcijas zināmā mērā arī pārklājas gan savā starpā, gan ar citu valsts iestāžu funkcijām, kompetenci un pienākumiem, piemēram ar Valsts policiju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienestu un Valsts ieņēmuma dienesta Muitas kriminālpārvaldi.
No problemātiskajiem aspektiem jāmin arī fakts, ka Drošības iestādes ir pakļautas dažādām ministrijām, kas rada papildus birokrātiju un liek apšaubīt to sadarbības maksimālo efektivitāti. Bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš gan intervijā BNS 2009. gadā pauda pretēju viedokli: ”Kas attiecas uz Drošības policiju, jāatceras, ka tai ir arī policijas tiesības un funkcijas. Ja apvienotu šos trīs dienestus, iznāktu kaut kas līdzīgs bijušajai Valsts drošības komitejai, un es šaubos vai 20 gadu pēc neatkarības atjaunošanas mēs gribētu šauru ekonomisku iemeslu dēļ atjaunot tādu vienu iestādi, kāda bija VDK"
Ierobežotais informācijas pieejamības apjoms arī neļauj spriest par specdienestu efektivitāti un to pietiekamu kontroli no atbildīgo ministriju puses.
…
Uzreiz pēc valstiskuma un neatkarības pasludināšanas tapa skaidrs, ka valsts suverenitātes aizsardzībai būs nepieciešams izveidot specdienestus un tāpēc jau 1919.gadā tika izveidots Iekšlietu ministrijas Drošības departaments, kura uzdevums bija apkarot noziegumus, kas vērsti pret valsts konstitucionālo iekārtu. 1920.gada 2.oktobrī tika izveidota Iekšlietu ministrijas Politiskā apsardzība, bet no 1924.gada maija līdz 1939.gada jūnijam pretizlūkošanas un iekšējās drošības dienesta funkciju pildīja Iekšlietu ministrijas Politiskā pārvalde (no 1939.gada jūnijam līdz 1940.gada jūnijam – Politiskās policijas pārvalde). Pēc PSRS okupācijas 1940.gadā vairāk nekā 90% Latvijas specdienestu virsnieku tika nogalināti vai gāja bojā padomju ieslodzījuma vietās.Pēc valstiskuma atjaunošanas 1991.gadā tika sākta specdienestu sistēmas izveide. 1991.gadā, lai aizsargātu jaunizveidoto Latvijas valdību, tika izveidoti Latvijas Republikas Drošības dienests un Valdības apsardzes dienests. Tāpat tika izveidots Iekšlietu ministrijas Informācijas departaments, kas veica izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevumus. Valsts drošības iestādes ir likumā noteiktās institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros veic operatīvās darbības, kas saistītas ar izlūkošanu un pretizlūkošanu un ir operatīvās darbības subjekti. To nosaka Valsts drošības iestāžu likuma 1. pants Valsts drošības iestādes ir nepieciešamas, lai savlaicīgi iegūtu, klasificētu un attiecīgi izmantotu precīzu informāciju par ārvalstu iestāžu, dažādu organizāciju un pat personu nodomiem vai rīcību, kas ir vērsta pret Latvijas valsts suverenitāti un tās interesēm. Svarīgi ir atzīmēt, ka šo operatīvo darbību rezultātā iegūtā informācija var tikt izmantota tikai izlūkošanas, pretizlūkošanas, operatīvās darbības vai kriminālprocesuālās darbības ietvaros.
- Darba tiesību vēsture un tās attīstība Latvijā
- Drošības iestādes Latvijā
- Drošības līdzekļi, veidi, pamatojums
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Darba tiesību vēsture un tās attīstība Latvijā
Referāts augstskolai25
Novērtēts! -
Drošības līdzekļi, veidi, pamatojums
Referāts augstskolai18
-
Drošības līdzeklis
Referāts augstskolai10
-
Drošības līdzekļu piemērošanas īpatnības nepilngadīgajiem
Referāts augstskolai15
Novērtēts! -
Drošības līdzekļu jēdziens, to veidi un piemērošanas pamati
Referāts augstskolai15