IEVADS
Deivids Rikardo (David Ricardo) ir dzimis Londonā, 1772. gada 19. aprīlī, viņš bija angļu ekonomists, ievērojamais klasikas virziena pārstāvis politiskajā ekonomikā.
Rikardo neatsveramu ieguldījumu ekonomikas attīstībā un radījis vairākas teorijas, to skaitā arī teoriju par renti. Ir pierādījis, ka par renti var runāt divās nozīmēs, pirmkārt kā par parastām ikgadējām fermera maksām zemes īpašniekam, otrkārt kā maksu par materiāliem, kas atrodas uz konkrētās zemes, jeb kapitālu. Atspoguļo, ka produkta vērtība, arī cena veidojas no darba daudzuma, kas tiek patērēts pie vissliktākajiem apstākļiem, kā arī pierādījis to, ka rentes avots nav zeme, bet gan darbs. Rikardo ir pierādījis, ka renti ietekmē apdzīvotības blīvums un no tā izrietošais pieprasījums, jo lielāks apdzīvotības blīvums, jo lielāks pieprasījums, vajag vairāk zemes, lai iegūtu pārtiku un sāk izmantot dažādas kvalitātes zemi. Tādējādi izraisot rentes palielināšanos augstvērtīgākajai zemei, ja iedzīvotāju blīvums samazinās notiek pretējs process. Pierādījis faktorus, kas ietekmē renti – zemes auglība, apdzīvotība, kapitāls un darbs. Viņa nozīmīgākais darbs ir „”Nodokļu politikas un ekonomikas principi”, šis darbs ātri vien izkonkurēja Ādama Smita darbu „Nāciju bagātība” .
Rente ir zemes produkta daļa, kas tiek maksāta zemes īpašniekam par augsnes sākotnējo un nemainīgo spēku lietošanu. To bieži jauc ar procentu un kapitāla peļņu, un ikdienas valodā šis termins tiek piemērots visiem ikgadējiem fermera maksājumiem zemes īpašniekiem. Piemēram, ka no divām blakus esošām vienāda lieluma un vienādas dabīgās auglības fermām vienai ir visas vajadzīgās saimniecības būves, bez tam tā ir labi nosusināta un mēslota un, kā nākas, sadalīta gabalos ar žogiem, aplokiem, sienām, bet otrai nav nevienas no šīm priekšrocībām. Dabīgi, ka par pirmās fermas lietošanu tiks maksāta lielāka atlīdzība, nekā par otrās lietošanu, un abos gadījumos šo atlīdzību sauc par renti. Taču acīmredzams, ka tikai daļa no naudas, kas katru gadu tiek maksāta par uzlaboto fermu, ir par sākotnējiem un nemainīgiem augsnes spēkiem, bet otra daļa tiek maksāta par tā kapitāla lietošanu, kas tika izmantots augsnes īpašību uzlabošanai un to ēku celtniecībai, kas nepieciešams procentu uzglabāšanai un to aizsargāšanai no bojāšanas.
…
