Ievads
Jau kopš seniem laikiem plaši ir pazīstams vārds „draugs’’, „draudzība”. Mūsdienās pastāv daudz dažādu izskaidrojumu, kas ir draudzība, vai ir iespējama mūžīga draudzība utt.
Draudzība – tas ir cilvēcisko attiecību pamats. Vārds draugs, ja vien tas izteikts patiesi, allaž skan īpaši. Vienīgi nereti jādomā par to, cik daudz draugs par tevi drīkst zināt, lai vēlāk nenodarītu pāri? Cik daudz sirdsdraudzenei pastāstīt par attiecībām ar savu vīru, lai viņai nesāktu šķist, ka pārlieku labi pazīst šo vīrieti? Kad draudzība patiešām ir īsta, bet kad tā pārsniedz atļautā robežas, kļūst palieku cieša, sagraujot cilvēku dzīves un sapņus?
Draudzība ir viss.
Draudzība ir vairāk nekā talants.
Vairāk nekā valsts un vara.
Draudzība ir gandrīz tāds pats spēks kā ģimene.
To nekad neaizmirsti.
Ja esi no visām pusēm bruņojies ar draudzību, tev nekad nevajadzētu lūgt palīdzību.
Draudzība ir ļoti svarīga mūsu dzīvē. Draugi mūs apsveic, ja kaut kur paveicies, tie mūs mierina, ja noticis kas bēdīgs. Tie sagādā mums prieku un remdē mūsu bēdas. Draugiem var uzticēt noslēpumus un klausīties viņējos. Draugi vienmēr izdomās kaut ko jautru, lai nebūtu garlaicība. Tikai ar draugiem tu vari runāt līdz vēlam vakaram, nemanot, ka ir jau vēls. Draugi vairo viens otra pašapziņu. Draugi ir viena no mūsu dzīves nozīmīgākajām sastāvdaļām. Un tu vari vienmēr zināt, ka tevi mīl ne tikai tava ģimene, bet arī tavi draugi.
1. Draudzība, tās nozīmīgums
Mūsdienās pastāv daudz dažādu viedokļu par to, kas ir draudzība. Vieni uzskata, ka draudzība ir precīza un lietišķa, tās ir attiecības, ko nepieciešams uzturēt. Savukārt citi domā- draudzība gluži kā mīlestība ir kāda cilvēka ielaišana savā pasaulē un tās noslēpumos. Tikai šeit parasti darbojas nevis neizskaidrojama jūtu ķīmija, bet gluži racionāli kritēriji – līdzīgs dzīvesveids un problēmas, viens materiālais un sociālais stāvoklis, kopīgas intereses un dzīves pozīcijas. Ja kāds no šiem kritērijiem divu cilvēku starpā atrodas lielā kontrastā – diez vai pilnvērtīgai draudzībai ir lemts ilgs mūžs.
Draudzība ir bezgala liels svētums, kas pelnī ne tikvien sevišķu cieņu, bet mūžīgu slavināšanu. Un draudzība, kas ir saprātīga māte augstsirdībai un godīgumam, māsa pateicībai un cilvēkmīlestībai, bet ienaidniece naidam un skopumam, vienmēr ir gatava, negaidot lūgumu, varonīgi darot to, ko vēlētos, lai dara viņas labā. Taču draudzības svētības pilnais spēks mūsu dienās ļoti reti parādās cilvēku vidū, un vainīga tur ir mirstīgo nožēlojamā, kaunpilnā mantkārība, kas, skatīdamās tikai uz savu pašlabumu, izdzinusi draudzību mūžīgā trimdā uz visattālākajām zemes robežām. Kāda mīlestība, kādas bagātības, kāda radniecība liktu atbalsoties sirdī kaislībai, asarām un nopūtām ar tādu spēku, ja ne draudzība?
…
