Referātā tiek apskatīti triju autoru darbi – Antuāna de Sent – Ekziperī darbs „Mazais princis”, Irmas Grebzdes darbs „Tikai meitene” un Andras Neiburgas darbs „Stāsts par Tilli un Suņu vīru”. Visos šajos darbos galvenā tēma ir draudzība.
„Mazajā princī” draudzība izpaužas starp mazo princi un galveno varoni. Tā ir ļoti patiesa draudzība, diemžēl ar skumjām beigām, jo abiem draugiem bija jāšķiras. Šajā draudzībā abi draugi viens otru iepazīstot tuvāk atklāj sev daudz ko jaunu un noderīgu.
Irmas Grebzdes stāstā galvenie varoņi – Aija un Mārtiņš – no sākuma viens pret otru izturas piesardzīgi, taču vēlāk kļūst par nešķiramiem draugiem. Viņi kopā pavada daudz laika un iesaistās aizraujošos piedzīvojumos. Ļoti bieži izpalīdz viens otram, kā jau tas draugiem pieklājas.
Andras Neiburgas darbā draudzība starp Tilli un Suņu vīru sākas ļoti interesanti, jo sākumā ne viens, ne otrs negribēja kontaktēties. Tille baidījās no Suņu vīra, taču Suņu vīram nepatika vispār uzturēt jebkādas attiecības ar svešiniekiem. Taču, apstākļu spiesti, viņi sadraudzējās un kļuva par ļoti labiem draugiem. Suņu vīrs pat pamanīja un ļoti izbrīnījās pats par sevi, ka kādam ir tik ļoti pieķēries, tas ir Tillei.
Tēma gan agrāk, gan mūsdienās ir ļoti nozīmīga, jo draudzība bija, ir un būs. Draudzība – tās ir ar mīlestību saistītas attiecības cilvēku starpā. Tajās valda sirsnība, laipnība, atvērtība un vēl ļoti daudzas tikpat labas īpašības.…