Referāts
Eksaktās un dabaszinātnes
Bioloģija
Dominance Konik polski grupās dabas parkā "Dvietes paliene"Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 5 | |
1. | Literatūras apskats | 6 |
1.1. | Konik polski šķirnes raksturojums | 6 |
1.1.1. | Taksonomija | 6 |
1.1.2. | Equus ferus evolūcija | 7 |
1.1.3. | Konik polski šķirnes izveidošana | 7 |
1.2. | Savvaļas zirgu sociālā uzvedība | 11 |
1.2.2. | Sociālā dominance | 17 |
1.3. | Zirgu agresīvā uzvedība | 19 |
2. | Materiāls un metodes | 23 |
2.1. | Pētījuma vietas raksturojums | 23 |
2.2. | Pētamās zirgu grupas | 24 |
2.3. | Novērošanas metode | 27 |
2.4. | Dominances noteikšana | 27 |
3. | Rezultāti un diskusija | 30 |
3.1. | Hierarhijas linearitāte | 30 |
3.2. | Ranga noskaidrošana | 36 |
Secinājumi | 45 | |
Pateicības | 46 | |
Izmantotā literatūra | 47 |
2.3. Novērošanas metode
Datu iegūšanā izmantota ad libitum metode (Altmann, 1974.). Dati reģistrēti daţādos dienas periodos: agrākais agresīvais akts tika novērots 7:09, vēlākais – 20:01. Dati reģistrēti daţādos laika apstākļos. Kopējais novērošanas laiks ir apmēram 148 stundas.
Tika izvēlēti 17 uzvedības elementi, kas palīdz noteikt dominanto zirgu pāra ietvaros un ir balstīti uz dominēšanas/pakļaušanas jeb uzvarētāja/zaudētāja attiecībām: tuvošanos, kodiens, kodiena draudi, pakaļdzīšanās, defekācija (defecate over), urinēšana, nolaistas ausis, galvas draudi, pulcēšana, sitiens ar pakaļkājām, sitiena ar pakaļkājām draudi, mesties ceļos, izklupiens, grūdiens, sasliešanas pakaļkājās, sitiens ar priekškāju, sitiena ar priekškāju draudi. Šo uzvedības elementu detalizētāks apraksts ir dots S. M. McDonnell un J. C. S. Haviland (1995) publikācijā.
2.4. Dominances noteikšana
Dominances noteikšanai izmantotas uzvaru-zaudējumu tabulas. Ja indivīds A gūst uzvaru agresīvajā aktā jeb indivīds B izvairās, tad indivīds A iegūst 1. Ja indivīds B neizvairās vai arī nekā nereaģē uz indivīda A agresiju, tad indivīds A iegūst 0 un indivīds B – 1. Ja indivīds B atbild uz indivīda A agresiju ar agresīvo elementu un uzvar, tad indivīds B iegūst 1, bet indivīds A - 0. Iegūtie dati tika apkopoti uzvaru-zaudējuma tabulās (winner-loser matrix), kur uz x ass ir zaudējumu skaits un uz y ass uzvaru skaits. Tādējādi tika novērtēta katra zirga uzvaru un zaudējumu skaits katrā pārī.
Uz pirmās tabulas pamata tiek veidotas grupu binārās tabulas (matrices) (sk. pielikumu tab. 11. 12., 13., 14., 15.). Vērtību sadalījums aprakstīja M. C.Appleby (1983.) Katra pāra dominējošais zirgs iegūst 1, pakļautais – 0. No metodoloģiskā skatpunkta vienāds uzvaru skaits starp indivīdiem un nezināmie pāri ir vienvērtīgi: abi parāda neatrisinātas pāru attiecības (Shizuka & McDonald, 2012). Tāpēc ja pārī abi dzīvnieki parādīja vienādu uzvaru skaitu tad tie iegūst 0,5. Ja mijiedarbība nav novērota – nezināmais pāris jeb nulles pāris -, tad abi dzīvnieki iegūst 0,5.…
Pētījums veikts no 2012. gada aprīlis līdz 2012. gada oktobrim Dvietes senlejas labajā krastā. Pētījumā tika reģistrēta 27 zirgu uzvedība, kuri veido piecas grupas. Tika izvēlēti 17 agresīvās uzvedības elementi, kas ir balstīti uz dominēšanas/pakļaušanas jeb uzvarētāja/zaudētāja attiecībām. Datu iegūšanā tika izmantota ad libitum metode. Dati tika reģistrēti daţādos dienas periodos un laika apstākļos. Kopējais novērošanas laiks ir apmēram 148 stundas. Hierarhijas lineāritāte tika noskaidrota aprēķinot uzlabotu Landau indeksu h’ ( Ja h’=1, tad hierarhija pilnīgi lineāra. Ja h’=1, tad hierarhija nav lineāra.). Ranga noskaidrošanai tika aprēķināts agonistiskais indeks AGI un dominēšanas indeks DI (dom).
Pielikuma nav.
- Dominance Konik polski grupās dabas parkā "Dvietes paliene"
- Ekoloģijas problēmas un aizsardzība
- Zirgu izplatītākās slimības
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Zirgu izplatītākās slimības
Referāts augstskolai9
Novērtēts! -
Ekoloģijas problēmas un aizsardzība
Referāts augstskolai10
-
Saaukstēšanās un tās profilakse
Referāts augstskolai6
-
Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu renovācija
Referāts augstskolai40
-
Cukurbietes
Referāts augstskolai17
Novērtēts!