Ievads
Šā referāta mērķis ir palīdzēt man izprast, kas ir domēns, kāds ir tā vārda tiesiskais regulējums, kā notiek domēna vārda piešķiršana un reģistrēšana, kādas organizācijas ir tiesīgas to piešķirt un reģistrēt, kādas ir domēna vārda tiesiskais statuss un regulējums, kādas ir tā turētajā ( fiziskas vai juridiskas personas ) tiesības un pienākumi saistībā ar domēna vārda turēšanu un lietošanu, kādi ir visbiežākie pārkāpumi un prettiesiskas darbības saistībā ar domēna vārdu lietošanu, pēc kādiem principiem un tiesību normām tiesa spriež tiesu. Uz izlasītās materiālās un empīriskās bāzes un dot savu ieskatu un viedokli sakarā ar domēna vārda tiesisko regulējumu, būtiskākajām problēmām, izklāstīt savus ierosinājumus domēna vārda, intelektuālā īpašuma un personas tiesību aizsardzības regulējumu pilnveidošanā.
1. Interneta un domēna vārda evolūcija
Lai varētu aplūkot jautājumus, kas saistīti ar domēniem, to vārda tiesisko regulējumu, vispirmām kārtām, manuprāt, ir jāapskata tāds internacionāls un globāls jēdziens kā INTERNETS, tā rašanās pirmsākumi, cēloņi un evolūcija. Tad rodas jautājums, kādēļ ir jāapskata tieši jēdziens „INTERNETS”?
Pirmkārt, tādēļ, ka INTERNET ir atvasināts no vārdiem International un Networking, kur šajā tīklā ir savienoti datori un savā starpā saistīti ātrgaitas ( super highway ) informācijas kanāliem.
INTERNET attīstību var iedalīt 3 posmos:
1. Projektu par datu pārraides tīklu 1969.g izstrādāja ASV Aizsardzības ministrija Progresīvo pētījumu aģentūra, un tā pirmais posms ieguva nosaukumu ArpaNet. Tā mērķis bija ar telefonu līniju palīdzību savienot universitāšu zinātniskos centrus ar ASV militāro resoru centrus militāro uzdevumu veikšanai.
2. 1986. gadā ASV Nacionālais zinātnes fonds (NSF) izveidoja tīklu, kas savienoja zinātniekus visā valstī ar pieciem superdatoru centriem. Ar šo datoru palīdzību tika izveidoti ātrgaitas tīklu ( super highway). Šo jauno tīklu nosauca par NSFNET, un tas kļuva par INTERNETA mugurkaulu.
3. Pēc 1988. g, kad ASV Zinātnes fonds atļāva NSFNET pieslēgties citiem ārzemēs esošiem datortīkliem, tīkls kļuva starptautisks un pieauga prasības pēc jauniem slēgumiem. Atsaucoties uz šim prasībām, IBM un citi datorrūpniecības pārstāvji izstrādāja tīklu, ko nosauca par ANS, un drīz vien sekoja jaunu tīklu izveidošana un savstarpēja slēgšana. Tā izveidojās tīklu tīkls, ko tagad saucam par INTERNET.
Otrkārt, internets nevar pastāvēt bez domēna un otrādi, jo domēns – interneta adrešu sistēma, kas ir izteikta burtu, ciparu un citu grafisku simbolu veidā un kas tiek piesaistīta interneta vidē reģistrētu datoru IP adresēm – ietver sevī jēdzienu internets, un bez interneta - domēna vārda tiesiskais regulējums, pēc manām domām, nebūtu iedomājams, jo šie abi lielumi, substances ir saistītas. Domēns un internets, manā izpratnē, ir kā palīglīdzekļi viens otram, ar kuru tie iegūst savu vērtību. Attīstoties interneta izmantošanai komerciālos nolūkos, domēns sāka apzīmēt tā turētājus ( fiziskas vai juridiskas personas ), preci vai pakalpojumu, tas ir, sākuši veikt līdzīgu funkciju kā preču zīmes.
Piemērs: Ir dators un tā programmatūra kā atsevišķas substances. Datoru pielīdzināsim internetam un programmatūru – domēna vārdam. Datoru bez programmatūras es šaubos vai varētu efektīvi lietot, bet, ja mēs tajā uzinstalētu attiecīgu programmatūru, tam būtu pavisam cita vērtība un plašāks pielietošanas spektrs. Un to pašu mēs varam attiecināt uz internetu un domēnu.
…
