Domāšanas vispārīgs raksturojums
Lai varētu apskatīt bērna domāšanu pirmskolas vecumā, vispirms ir jāapskata domāšana kā jēdziens. Kas ir domāšana?
Domāšana ir psihisks process, kurā ar runas palīdzību notiek vispārināta un netīša atspoguļošana. Tā ir tikai viena no simtām definīcijām par domāšanu.
Cilvēkam ir divlīmeņu pasaules atspoguļošnas sistēma- jutekliskā un netiešā jeb pastarpinātā. Jutekliskā atspoguļošana ļauj izzināt tos priekšmetus un parādības, kuri katrā konkrētā momentā iedarbojas uz mūsu maņu orgāniem.
Atspoguļot pasauli vispārinātā un netiešā veidā cilvēks spēj domāšanas procesā, kur vispārināts pasaules atspoguļojums ir nevis konkrēta priekšmeta grupas īpašību vispārināts atspoguļojums.
Piemēram, mēs sakām vārdu „egle”. Pasaulē ir miljardi egļu, bet mūsu apziņā rodas šī koka vispārināts tēls (stumbrs, skujas, utt.), taču ne konkrētas egles tēls. Neapstrīdami, ka šīs vispārinātās pazīmes cilvēkā veidojušās konkrētu egļu novērošanas rezultātā. Tāpēc var apgalvot, ka domāšana ir cieši saistīta ar juteklisko izziņu, kuras tēli ir „materiāls” domāšanai.
Domāšana sākas tad, kad nevaram izmantot citus psihiskos procesus, t.i., sajūtas, uztvere, uzmanība, utt.
2. Zīdaiņu domāšanas attīstība
Agrāk uzskatīja, ka zīdaiņi un mazi bērni „nedomā”, vai nav „spējīgi domāt”, kamēr nav attīstījušās viņu valodas prasmes. Tagad mēs zinām, ka ir citādi. Jau no dzimšanas mazuļi apzinās savu apkārtējo vidi un ir ieinteresēti tās izpētīšanā. Dažādu jomu zinātnieki ir pierādījuši, ka jau no pirmajām nedēļām mazuļi ir aktīvi pētnieki un „mācekļi”.
Zemāk tiks sniegts pārskats, kā tad mazuļu domāšanas prasmes attīstās, un kādas spējas par to liecina. (Zināms, ka zīdaiņu domāšana attīstās ciešā saistībā ar fizisko, motoro kustību attīstību un kinestētisko sajūtu attīstību, un to rādītāji arī ir tie, kas liecina par konkrētu domāšanas attīstības pakāpi.)
…