Kā pirmās zīdaiņa domāšanas attīstības pazīmes, kas parasti parādās pirmā dzīves gada beigās, ir darbības ar apkārtesošajiem objektiem. Tomēr arī šīs darbības attīstās pakāpeniski un tās var iedalīt sekojošos posmos:
Aktīvās apjausmas periods, kas novērojams divas līdz četras nedēļas vecam zīdainim.
Sensorās aktivitātes periods, kas novērojams zīdaiņiem vecumā no 1 līdz 3 mēnešiem. Šajā periodā aktivizējas apkārtnes pētīšana un klausīšanās.
Pirmsdarbības periods ir tas laiks, kad bērns sāk noturēt viņam iedotos priekšmetus un drīz vien arī sāk bāzt tos mutē tādā veidā radot jaunu priekšmetu apzināšanas veidu lēnām pārorientējoties no vizuālās objektu iepazīšanas uz praktisku – aptaustīšanu, iepazīšanu ar lūpu un mēles palīdzību. Priekšmetu praktiskās iepazīšanas attīstībā būtisks solis ir iemācīšanās manipulēt ar priekšmetu, radot jaunas iespējas to izpētīšanā.
Vēlāk – no 4. līdz 7. mēnesim parādās parastā un rezultatīvā darbība. Bērns aktīvi meklē objektu slēptās īpašības. Viņš tos staipa, krata, šūpo vai mētā, turklāt ar konkrētu mērķi, piemēram, lai dzirdētu kādu skaņu tas izdod, kad nokrīt uz grīdas. Tā bērna rodas konkrētu objektu reakcijas uz konkrētu darbību veikšanu. Piemēram, gumijas bumbiņa ir mīksta un ripo, zvaniņš skan, grabulītis grab. Veidojas arī sarežģītākas kombināciju iespējas, piemēram, vāciņu var uzlikt uz kastītes un klucīti var uzlikt uz klucīša, nevis uz bumbiņas. …