Tika pētīts kā notiek formēšanās tāda vai citāda rezultāta domāšanas darbība, parādīt katra etapa funkcijas intelektuālai darbībai, kas tiek realizētas nākamajās stadijās(tā saucamā ģenētiski funkcionālā analīze).
Pirmā fāze – tiek izveidoti kopīgi uzdevumi, kā rezultātā dotā eksperimentātora materiāla galvenais posms tiek izdalīts priekšmetiskā attieksmē starp elementiem. Rezultātā veidojas problēmu komplekss kurā – izdalītas zināmas īpašības, noteikta vieta nezināmajam, izdalītas attiecības starp doto un nezināmo. Nepabeigtība var attiekties uz kompleksa komponentu vai arī attiecības starp zināmiem komponentiem. Ja meklējamais vispār būtu nezināmais, viņš netiktu atrasts. Nezināmo iegūst kā netieši noteiktu caur attiecībām uz zināmo un meklējamo un izveidošanu uz anticipācijas meklējamā bāzes, un noslēdzas kopējā uzdevuma izveidošanā. Uzdevums tieši aktualizē jau esošos cilvēkam gatavos risinājumu veidus. Pie jaunu uzdevumu risināšanas intelektuālās operācijas nosaka kopīgo uzdevumu struktūru un anticipācijas rezultātus šai operācijai. Uzdevums neparādās kā vienkāršs mehānisms, bet gan kontrolē un parāda realizēšanas operācijas gaitu, cilvēks periodiski atgriežas pie priekšmetiskā uzdevuma satura mērķa un tā dziļākas analīzes. Intelektuālajām operācijām parādās papildinoši kompleksi – abstrakcijas un reprodukcijas līdzība. Atšķirīgas šo operāciju kombinācijas veido metodes uzdevumu atrisināšanai. Pirmā operācija – papildinošais komplekss, abstrakcijas un līdzības reprodukcija. Atšķirīgas šo operāciju kombinācijas veido uzdevumu risināšanas metodes. Pirmā operācija var sevī ieslēgt dotā priekšmeta vizualizāciju. …
