Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	IEVADS	5
	SAĪSINĀJUMI	6
1.	XML DOKUMENTU TEHNOLOĢIJA	7
1.1.	Dokuments un struktūra	12
1.1.1.	DTD apraksts	13
1.1.2.	XML Schema	14
1.2.	Vārdu telpas (Namespaces)	15
2.	XML DOKUMENTU APSTRĀDE	17
2.1.	Kas ir SAX?	18
2.2.	Dokumenta objekta modelis DOM	21
2.2.1.	Datu avotu objekti	22
2.2.2.	Objektu modeļa scenāriji	28
3.	XML DOKUMENTU ATTĒLOŠANA	35
3.1.	Kaskādes stilu tabula ( Cascading Style Sheets – CSS )	35
3.2.	Paplašinātā stilu tabulu valoda ( eXtensible Stylesheet Language – XSL)	39
4.	XML UN DATU BĀZU TEHNOLOĢIJA	45
4.1.	XML-datu vaicājumu valodas	46
4.1.1.	Kāpēc ne SQL	46
4.1.2.	Valoda Lorel	47
4.1.3.	Valoda YATL	48
4.1.4.	Valoda XML-QL	49
4.1.5.	Valoda XQL	50
4.1.6.	Valoda Quilt	51
4.1.7.	Valoda X-Query	52
4.2.	Dati un dokumenti	52
4.2.1.	Dokumenti, orientēti uz datiem	53
4.2.2.	Dokumenti, orientēti uz dokumentiem	54
4.3.	XML pielietojums DBVS Oracle	55
4.3.1.	XML uzturēšana Oracle datubāzēs	55
4.3.2.	XML-dokumentu glabāšanas stratēģijas datu bāzu serverī Oracle	56
4.3.3.	Dokumentu apmaiņa starp lietojumiem	57
4.3.4.	XML-datu apmaiņa ar kopīgā DTD izmantošanu	58
4.3.5.	Dokumenta apmaiņa bez kopējā DTD izmantošanas	60
4.3.6.	XML-datu apmaiņas arhitektūra izmantojot Middleware	62
5.	PROGRAMMĒŠANAS VALODA DELPHI 5.0 UN XML	64
	NOBEIGUMS	65
	PIELIKUMS	66
	LITERATŪRA	70

Šis pētnieciskais darbs ir veltīts dokumentu struktūras definēšanas, tās izveidošanas principiem, apstrādes un izmantošanas metodēm ar XML valodas un tās atbalstāmo palīg- tehnoloģiju līdzekļu palīdzību.
Pirmajā nodaļā tiek aprakstītas pašas XML valodas pamatidejas, izveidošanas principi un tās izmantošanas nepieciešamība. Šajā nodaļā bija salīdzinātas iepriekšējā un jaunās standartizētās iezīmēšanas valodu ieviešanas mērķi, kā arī iepriekšējās valodas trūkumu iemesli un dokumentu izveidošanas komponentes.
XML dokumentu apstrādes metodes un informācijas iegūšanas no tiem no programmatūras viedokļa aprakstītas otrajā un piektajā nodaļās. Tika analizēti to darbības principi katras metodes piedāvātie līdzekļi datu iegūšanai, interpretācijai un izņēmumu situāciju apstrādei.
Jautājumi par dokumentu attēlošanu uz tekošo stāvokli vadošie virzieni tiek paskaidroti trešajā nodaļā. Tika apkopotas pārlūkprogrammu attēlošanas iespējas un to uzturāmie resursi.
XML valodas un tās dokumentu pielietojums un saistība ar datu bāzu tehnoloģijas principiem ir apskatīti ceturtajā nodaļā. Šeit vairāt tika apskatītas vaicājumu valodas priekš XML ātrākai datu iegūšanai un XML pielietojums populārās DBVS Oracle skatījumā ar risināšanas variantiem uz šīs bāzes.
Darbs sastāvā ir ievads, tēmas apraksts un nobeiguma. Kopā pavisam 5 nodaļas, saīsinājumu vārdnīca un bibliogrāfiskais saraksts, un pielikums. Darbā informācijas atspoguļošanai ir iekļauti 18 attēli un 8 tabulas.
Viss biežāk cilvēki nāk saskarnē viens ar otru ar Internet palīdzību. Katra gada Internet lietotāju pieaugums ir apmēram 60 procenti. Līdz ar to Interneta izaugsme atklāja visu tehnoloģiju trūkumus, kuras ir bāzētas uz HTML valodu. HTML tika izstrādāts lai atrisinātu satura attēlošanas uzdevumus un manuālās informācijas meklēšanai. Taču HTML nav derīgs automātiskai informācijas apstrādei. Piemēram, mūsu pārlūkprogramma “zina“, ka konstrukcija

Sun

attēlosies uz ekrāna kā virsraksts. Bet kāda jēga ir tā saturam? Viena no galaktikas zvaigznēm? Operētājsistēmas nosaukums? Datoru kompānijas nosaukums? Mēs varam noprast pēc konteksta, bet dators – nē. Tāpēc ekspertu grupa no Sun Microsystems kompānijas ar konsorcija World Wide Web (W3C) atbalstu sāka jauna standarta izstrādāšanu, kuram jābūt viegli saprotamam gan cilvēkiem, gan datoriem, labi lasāmam un plašam.
Arī informācijas tehnoloģiju (IT) nesen galvenais pienākums bija biznesprocesu atvieglošana kompānijas ietvaros. Šobrīd Internet parādīšanās dēļ IT visbiežāk kļūst orientēts uz kompānijas klientu. Elektroniskais bizness noved pie izmaiņām izveidotās un nostabilizējošās informāciju tehnoloģiju pielietošanas pieejas. Informācijas sistēmas, kuras strādā Internet vidē un apkalalpo neierobežoto lietotāju skaitu, pieprasa jaunu, lielmēroga sistēmu parādīšanos, kurām piemīt augstas datu caurlaidspēju un tranzakciju apstrādes ātruma īpašības. Informācija, kuru apstrādā šādas sistēmas, pēc būtības ir heterogēna un var tikt glabāta jebkurā pasaules vietā. Šādu jaunu informācijas apstrādes iespēju parādīšanās tika iespējama ar atklāto komunikāciju standartu palīdzību, tādu kā: HTTP, TCP/IP, HTML un XML.
1998.gadā februārī standarts ieguva vārdu : XML (eXtensible Markup Language). Jaunais standarts ātri tika apstiprināts un izņemts apgrozījumā ar tādiem industrijas līderiem kā Sun, Microsoft, DataChannel, NetScape, IBM, SAP Adobe un Software AG. Tā Microsoft pielietos XML kā apmaiņas formātu iekš Microsoft Office, kā arī iekš IE 5. SAP apstiprināja par XML uzturēšanu iekš SAP Bussiness Connctor with R/3, bet Software AG uztur XML produktu virknē Bolero un Natural, kā arī izlaiž XML informācijas serveri Tamino un t.t..
Šajā laikā ar XML valodas palīdzību bija izstrādāti desmitiem “vertikālie” standarti, tādi kā : CDF (Channel Definition Format), OSD (Open Software Description) un t.t. kas padara XML priekš Internet par tiešām šīs vides galaktikas valodu.…