Dokumentu legalizācija

Saskaņā ar Dokumentu legalizācijas likumu (spēkā ar 18.04.2007.) dokumentu legalizācija ir publisko dokumentu autentiskuma nodrošināšanas process.
Dokumentu īstuma apliecināšana (legalizācija) nozīmē paraksta un zīmoga īstuma apliecināšanu, ko veic konsulārā amatpersona, lai vienā valstī sastādīti dokumenti iegūtu juridisku spēku citā valstī. Legalizējot tiek apliecināts arī dokumenta parakstītājas amatpersonas tiesiskais statuss un pilnvaras. Dokumentu īstuma apliecināšana (legalizācija) nav notariāla darbība.
1961. gada 5. oktobrī tika noslēgta Hāgas konvencija "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu". Valstis, kas parakstījušas šo konvenciju, vēlējās atcelt prasību pēc ārvalstu publisko dokumentu diplomātiskās vai konsulārās legalizācijas.
Ja dokuments ir izsniegts valstī, kura ir 1961. gada Hāgas konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" dalībvalsts, tā īstumam jābūt minētās konvencijas 3. panta kārtībā apstiprinātam ar "Apostille" dotās ārvalsts kompetentajā institūcijā. Šādi sagatavotu dokumentu vairs nav nepieciešams apstiprināt Latvijas Republikas diplomātiskajā pārstāvniecībā/ konsulārajā iestādē. Apostille tiek atzīts visās valstīs, kas ir pievienojušās 1961. gada Hāgas konvencijai, kā dokuments, kas apstiprina paraksta autentiskumu personai, kā vārdā rīkojās persona, kas parakstījusi dokumentu, un atbilstošā gadījumā, zīmoga vai spiedoga autentiskumu, kuru tad piesprauž apstiprināmajam dokumentam (tā ir teikts pašā konvencijā). Dažreiz Apostille liek uz dokumenta oriģināla, dažreiz uz tā kopijas, tāpat ir atļauts likt to uz atsevišķas lapas, pievienojot to dokumentam, kuram nepieciešams Apostille.…