SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Veicot darba izstrādi, izpētot augstākminētos normatīvo bāzei un pastāvošo praksi, tiek secināts, ka Iekšlietu ministrijai un Valsts policijas vadībai būtu jāizstrādā pasākumu plāns, kā mainīt esošo situāciju, iespējams, pat atgriežoties pie jautājuma par vienotas tiesu ekspertīžu iestādes izveidošanu valstī, kurai būtu augstāka kapacitāte gan cilvēkresursu, gan tehnisko resursu ziņā.
Ekspertīžu izpildes rindu veido arī ekspertīzes, kuras kriminālprocesā vairs nav nepieciešamas, jo kriminālprocess tiek izbeigts vai arī ir savākts pietiekams citu pierādījumu kopums. Līdz ar ko, Valsts policijā būtu nepieciešams iesviest pasūtīto ekspertīžu inventarizēšanas procedūru, lai regulāri tiktu pārskatīta nozīmēto ekspertīžu aktualitāte un atsauktas nozīmētās ekspertīzes gadījumos, kad tās vairs nav nepieciešamas.
Bieži bioloģiskās izcelsmes pēdas ir vienīgais izmeklējamā notikuma pierādījums, tāpēc šo pēdu analīze ir īpaši nozīmīga tiesu praksē. Lai gan Valsts kontrole bija ieteikusi normatīvajos aktos noteikt katra ekspertīžu veida izpildes termiņus, Iekšlietu ministrija, ņemot vērā Tiesu ekspertu padomes un Valsts tiesu ekspertīžu biroja viedokli, pieņēma lēmumu ekspertīžu izpildes termiņus nenoteikt. Arī Tiesu ekspertu padome lēma, ka nav lietderīgi izstrādāt ārējo normatīvo aktu tiesu ekspertīžu izpildes termiņu noteikšanai. Secināms, ka šis jautājums ir jāizskata atkārtoti, jo daudzu gadu garumā situācija ar rindām uz ekspertīzes noteikšanu ne tikai nav samazinājusies, bet turpina pieaugt.
…