Gleznas vēsture.
Tā kā Leonardo bija neveiksmīgi izvēlējies matereālus freskas izpildei, jau 1556.gadā mākslas vēsturnieks un kritiķis Džordžio Vasari atdzina darbu kā pilnīgi sabrukušu.
1652.g. kāds mūs vēlēdamies izbūvēt ēdamzālē vēl vienas durvis, acīmredzot izlēma, ka vispiemērotākā un loģiskākā vieta tām būtu sienas centrā, tieši zem gleznas, kā rezultātā tika nopostīta liela daļa freskas. Paldies Dievam, vinjam nenāca prātā doma arī par papildus logiem! Vēlāk šīs durvis atkal aizmūrēja!
Mikelandžello Bellotti bija pirmais kas ķērās pie šī darba restaurācijas. Kā matereālus viņš izvēlējās eļļas krāsas un glazūru, lai pasargātu darbu no turpmākiem bojājumiem, taču arī šī metode izrādījās neefektīva, tāpēc 44 gadus vēlāk tika uzsākta vēl viena restaurācija. Restaurātors Džuzeppe Mazza nolēma pilnīgi pārtaisīt Belotti darbu, noskrāpējot eļļas krāsas kārtu un pārgleznojot darbu, taču tauta sašutusi par rupjo attieksmi pret da Vinči šedevru aizliedza Mezzi iesākto pabeigt.
1796. gadā Napaleona Bonoparta armija apmetās Milānā pie Santa Mari delle Grazie katedrāles. Tās ēdamzālē tie izvietoja pagaidu cietumu, kas protams, nodarīja vēl lielākus postījumus gleznai.
1821.g. Tika nolemts "fresku" pārvietot uz drošāku vietu. Šī darba izpildei tika pieaicināts eksperts- Stefano Barezzi. Vinš gleznu pamatīgi sabojāja līdz saprata, ka tā gluži nav freska un noņemt no sienas to neizdosies. Viņš apņēmāš pats izlabot savu "kļūdu", taču padarīja situāciju vēl sliktāku!
No 1901 līdz 1908 notika vēl viena restaurācija kuras gaitā glezna tika attīrīta, bet neskartās vietas- nofiksētas.
Otrā Pasaules kara laikā katedrāli bombardēja, un lai gan freska tika stabilizēta ar smilšu maisiem, tomēr tā cieta no vibrācijām. Pēc kara darbs tika attīrīts vēlreiz.
Pirmā pamatīgā restaurācija notika tikai 20.gs beigās, kad glezna tika attīrīta no visiem laika un iepriekšējo restaurāciju radītajiem bojājumiem, netīruma, piesārņojuma kā arī tika auzstādītas klimata kontroles iekārtas. Pie tam restaurātori uzsāka detalizētas Leonardo skoču studijas. Dažas freskas daļas bija tik ļoti cietušas no iepriekšējām restaurācijām, ka mākslinieki nolēma tās izņemt, aizgleznojot tukšos laukumus ar ūdenskrāsām, lai uzskatāmi parādītu skatītājam kur ir oriģināls, bet kur tā nav!…
