1984. gadā zinātnes un ražošanas apvienības ''Silava'' zinātniskie līdzstrādnieki, sastādot līgumdarba ietvaros jaunu aizsargājamo dabas objektu sarakstu, apsekoja republikas rajonus un saskaņoja ar rajonu Tautas deputātu padomes izpildkomitejām visus aizsargājamo objektu sarakstus, t. sk. arī apsekoto dižkoku un aizsargājamo koku sarakstus. Sarakstos tika konstatētas nepilnības, piemēram, tajos tika iekļauti jau bojāgājuši koki vai koki ar neprecīzi norādītu atrašanās vietu. Lai uzlabotu sarakstu objektivitāti, tika nolemts dižkokus no jauna apsekot reizi piecos gados. 1980. gados bija aizsargājamo koku sarakstos jau bija uzskaitīti 1530 dižkoki. Veicinot dižkoku aizsardzības pasākumus, tika nolemts tiem zemes īpašniekiem, kuru teritorijā atradās dižkoks, noteikt atbildību par to aizsardzību: jānožogo koki, kas aug apsaimniekotajās teritorijās - pļavās, aramzemē u.c., žoga rādiuss - 10 m, dižkoki jāatzīmē ar dabas aizsardzības zīmi un kārtas numuru. [17]
Lielu ieguldījumu dižkoku pētniecībā deva Imants Ziedonis un viņa izveidotā dižkoku atbrīvošanas grupa (DAG), grupā pulcējās brīvprātīgie, pārsvarā inteliģences pārstāvji, kuri savā brīvajā laikā pulcējās un atbrīvoja dižkokus no dažādiem traucēkļiem, attīrīja apaugumu un veica dižkoku, to apkārtnes sakopšanas darbus. Protams, ka liela daļa no šo domubiedru koptajiem dižkokiem neatbilda noteiktiem kritērijiem vai valsts noteiktiem parametriem dižkoku aizsardzībai. Tā kā valsts aizsardzībā diemžēl netika iekļauti ļoti daudzi dižkoki nepilnīgas apsekošanas dēļ, Imants Ziedonis un viņa domubiedru grupa 1976. gadā uzsāka veidot un īstenot dažādus dižkoku aizsardzības pasākumus, kas turpinājās līdz pat 80. gadu vidum. Šī dižkoku atbrīvošanas grupa deva lielu ieguldījumu dižkoku aizsardzībā un saglabāšanā.[8]
…
