Šumeri ir sena tauta, kas dzīvoja Šumerā (D-Mezopotāmijā) 5.-2. gt. p. m. ē. Šumeri piederēja pie eiropeīdās rases. 3. gt. vidū p. m. ē. Sākās šumeru saplūšana ar Šumerā ieceļojušajiem austrumsemītiem, un 2.gt. 1. pusē p. m. ē. izveidojās akadiešu tauta. Tieši šumeri radīja ķīļrakstu. Spriežot pēc atrastajām statujām, izskatā šumeri bija ļoti īpatnēji: platu seju, lielām acīm, asiem deguniem, izvirzītiem žokļiem. Iespējams, ka atrastās statujas attēlo nevis reālistiski atveidotus šumerus, bet tās ir reliģiskā rituāla priekšmeti. Tādēļ saskaņā ar kanonu, figūras veidotas stilizēti (lielas acis un ausis varēja nozīmēt gudrību). Šumeri dzīvoja pie Persijas jūras līča. Šeit viņi cēla savas pirmās pilsētas un veidojas nelielas pilsētvalstis, no kurām pazīstamākās ir Ūra, Lagaša, Urūka. 3.gadu tūkstotī p.m.ē. Divupes vidienē uz dzīvi apmetās akadieši – semītu grupas tautas no Sīrijas. Viņi sākotnēji nodarbojās ar lopkopību, bet vēlāk no šumeriem pārņema daudzus sasniegumus, saimniekošanas paņēmienus, reliģiju un paražas. Radās pirmās lielvalstis. Akadas valdnieks Sargons izveidoja valsti, kas ietvēra gandrīz visu Divupi un, iespējams, sniedzās līdz pat Vidusjūrai. Akadiešiem sekoja vairāki citu iebrucēju viļņi. Divupes kalnainākajā ziemeļaustrumu daļā apmetās semītu ciltis, kas izveidoja asīriešu tautu. 2000.gadā p.m.ē. ienāca amorieši. …
