Divupe būdama upju civilizācija, iezīmē būtiski atšķirīgu pasaules uztveres un domāšanas modeli. Kultūras dažādība izriet ne tikai no atšķirīgā ģeogrāfiskā stāvokļa un dabas apstākļiem, bet arī no Divupes reliģijas un tās uzskatiem. Divupiešu galvenā problēma bija cilvēka mirstīgums. Divupē uzskatīja, ka cilvēks ir dievu vergs, grēcīga un zemiska būtne, kura jāsavalda ar sodu un likumu palīdzību.
Divupe paļāvās uz likumu spēku. Divupieši vairāk pievērsās laicīgajai dzīvei zemes virsū. Divupes kultūrā ir vairāk maiņu trauksmes un pretstatu. Divupē vairāk mērija laiku, skaitīja minūtes un sekundes, kas atlikušas cilvēkam, lai darbotos šajā pasaulē. Divupē pastāv nojausma par laika neatgriezeniskumu. Divupē pārsvarā vairāk tirgojās, ceļoja un karoja. Notika saskarsme un mijiedarbība starp dažādām kultūrām, tautām un reliģiskajiem uzskatiem. Divupē veidojās likumdošanas tradīcijas. Likumdošana un likumu ievērošana vēlāk kļuva par Rietumu kultūras pamatiezīmi.
Divupes kultūrā pirmo reizi parādījās arī piesardzīga tradīciju un mitoloģisko priekšstatu kritika, veidojās krāšņa literatūra un senākais eposs, kura centrā atrodas cilvēka problēmas, ne tikai daudz dievu darbības apraksti. Divupes kultūrā ir saskatāmas līdzīgas formas, piemēram, arhitektūrā. Var runāt pat par attīstītu mākslu, kura kļūst par patstāvīgu nozari, lai arī atrodas ciešā saistībā ar reliģiju un valsts pasūtījumu. Valsts ir nozīmīgākais faktors Divupes civilizācijā.…