Divpadsmit tabulu likumi (lat. Leges duodecim tabularum), saukti arī par kvirītu tiesībām (Ius Quiritum) veidoja pamatu visai vēlākajai tiesību attīstībai. Romieši sevi labprāt sevi sauca par kvirītiem. Nosaukums atvasināts no kara dieva Janusa Kvirina. Divpadsmit tabulu likumi no vienas puses, tie bija visu iepriekšējo laikmetu paražu tiesību sintēze, no otras puses – tie noderēja par pamatu tiesību tālākai attīstībai. Pēc formas tie ir īsi (lapidāri), pavēloši un kazuistiski, kas liecina, ka to izcelšanos izraisījušas praktiskas vajadzības.
Paražu tiesību uzrakstīšanai tika nodibināta komisija desmit vīru (decem viri) sastāvā, kas esot braukuši arī uz Grieķiju, lai iepazītos ar turienes likumiem. Taču pirmie desmit vīri pēc gada notecēšanas nekā nebija izdarījuši. Komisijā bija tikai patricieši. Plebeji pieprasīja, lai puse būtu plebeji. Tika sastādīta uz paritātes pamatiem jauna komisija, kurā ietilpa pieci patricieši un pieci plebeji. Sabiedrība vērīgi sekoja komisijas darbam un laiku pa laikam ziņoja, ka desmit vīri rakstot likumus – decem viri legibus scribundis. Pagāja gads un likumi bija izstrādāti. Bija radušās 12 daļas, katru daļu iegravēja vara tāfelē, ko izlika Romas Forumā vispārējai zināšanai.
Divpadsmit tabulu likumi oriģinālā līdz mūsu dienām nav saglabājušies. 390.g. pr. Kr. gallu uzbrukuma laikā šīs plāksnes gāja bojā. Teksts restaurēts pēc fragmentiem un vēlāku autoru ziņām. Taču XII tabulu likumu tekstu noraksti bija izplatīti tautā un, kā zināms, vēl Cicerona laikā bērni tos mācījās no galvas. Justiniana Corpus Iuris Civilis ievietoti fragmenti no XII tabulu likumu komentāriem, kurus rakstījis Gajs. Daudzi romiešu autori tos citē savos sacerējumos. Tā vēlākos laikos kļuva zināms XII tabulu likumu saturs.
XII tabulu likumi saturēja sakrālo, procesuālo, īpašuma, laulību un ģimenes tiesību normas, tajos uzskaitīti noziedzīgie nodarījumi un paredzētie sodi par tiem. Tekstā nav tieši norādīts, kā patricieši un plebeji tiek nostādīti vienā stāvoklī, tomēr šie likumi veido vienotas kvirītu tiesības (ius civilae) kā patriciešiem, tā plebejiem. Jēdziens civiltiesības kļūst pazīstams tieši ar XII tabulu likumiem. Tas atvasināts no vārda civitas, kas nozīmē „pilsēta”, „pilsētas kopiena”. Likumos ietvertās tiesības sauca par „civilām” – tādām, kas attiecas uz pilsētas pilsoņu kopumu. XII tabulu likumi, lai gan saglabāja zvērestus un citas rituālas darbības, tomēr nodalīja tiesības no reliģiskām normām – tiesības bija laicīgas. Iespējams, ka tiesību laicīgums atspoguļoja plebeju uzvara pār patriciešiem – priesteriem. XII tabulu likumiem nav tikai juridiska nozīme vien. Tie sniedz daudz vērtīgu ziņu par sadzīvi, reliģiju un vispār kultūras vēsturi.
…
