Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
2,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:862826
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.06.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Disociatīvie traucējumi, tās veidi un izraisītāji    4
2.  Disociatīvo traucējumu saistība ar atmiņu    6
2.1.  Disociatīvā amnēzija    6
2.2.  Veiktie pētījumi par disociācijas saistību ar atmiņu    7
2.2.1.  Kaujā iegūta disociatīvā amnēzija: ģeneralizētās disociatīvās amnēzijas apskats un gadījuma piemērs    7
2.2.2.  Atmiņas apspiešana: Smadzeņu mehānismi, kas ir pamatā atmiņas disociācijai    9
2.2.3.  Psihogēnās fūgas gadījums: Es saprotu, aber ich verstehe nichts    10
  Nobeigums    12
  Izmantotā literatūra    13
Darba fragmentsAizvērt

Nobeigums
Disociatīvie traucējumi psiholoģijā ir apskatīti jau no 19. gadsimta beigām, laika gaitā mainījušies ir vienīgi nosaukumi. Ja pašos teorijas pirmsākumos vēl eksistēja uzskats, ka šādi traucējumi ir ģenētiski pārmantojami, mūsdienās kā disociatīvo traucējumu cēloņus redz psiholoģiskas traumas, kas var būt radušās gan pēkšņi, gan ilgstoša stresa laikā – students, kas apgūst vielu pie nepatīkama pasniedzēja, pēkšņi sāk slimot, karavīrs pēc kaujas atgriežas mājās un neatceras, ka pat piedalījies karā – tie ir disociatīvo traucējumu simptomi. Īpaši spēcīgas un grūti pārdzīvojamas gadījumā, var izveidoties multiplie personības traucējumi – vēl viens disociatīvo traucējumu veids, kuru gadījumā, cilvēka personība sadalās divās vai pat vairākās identitātes, kas neapzinās viena otras eksistenci un kam nav atmiņu vienai par otras eksistenci.
Ne viens vien cilvēks savā dzīvē ir piedzīvojis brīdi, kad pēkšņi aizmirst vai nu apgūto vielu eksāmenā vai, steidzoties uz darba interviju, pēkšņi nespēj atcerēties, kur noliktas atslēgas. Šādā brīdī var būt izveidojies distress, kas rezultējas ar disociatīvo amnēziju. Smagākos gadījumos, disociatīvā amnēzija, protams, ir daudz apdraudošāka un apgrūtinošāka – cilvēks var pilnībā aizmirst savu iepriekšējo pieredzi, var aizmirst vienīgi traumatisko brīdi, karavīrs var atcerēties kauju, bet aizmirst brīdi, kad ticis sašauts. Disociatīvā amnēzija veiksmīgi tiek ārstēta ar terapijas un arī hipnozes palīdzību.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties