Ievads
Liepiņa uzsver, ka aplūkojot bērnu valodas attīstības īpatnības, jāvadās no atziņām par valodas un apziņas vienotību. Bērna valodas veidošanās ir dzimtās valodas apguves process, kurā viņš iemācās lietot valodu kā saziņas līdzekli. Ar tās palīdzību bērns spēj pārņemt iepriekšējo paaudžu pieredzi. Tā ir gan cilvēku saskarsmes, izziņas, gan arī pašizziņas līdzeklis, cilvēces domāšanas pamats.[3;201]
Kopš astoņdesmito gadu vidus veiktie pētījumi rāda, ka iedzimtība mācīšanās traucējumu izveidošanos nosaka daudz lielākā mērā, nekā uzskatīja agrāk. Pētījot ģimenes, kurās ir mācīšanās traucējumi, noskaidrojās, ka līdzīgas mācīšanās grūtības šo bērnu vecākiem, māsām, brāļiem un citiem radiniekiem sastopamas daudz biežāk nekā caurmērā citiem iedzīvotājiem. Diezgan daudz ir arī pierādījumi, ka ģimenēs no paaudzes paaudzē var atkārtoties daži valodas, runas, uztveres un izpratnes traucējumi (tie negatīvi ietekmē lasīšanas iemaņu veidošanos un bieži tiek apvienoti ar kopējo nosaukumu – disleksija).[5;21]
I. Paparde raksta, ka pirmoreiz disleksija tikusi pieminēta britu medicīnas žurnālā jau 1896. gadā, kad zinātnieks V. Morgans stāstīja par savu pacientu – 14 gadus vecu zēnu Persju, kas, neraugoties uz pietiekami augstu intelekta līmeni, nevarēja iemācīties lasīt. Latvijā šis vārds disleksija joprojām lielākajā daļā sabiedrības ir lielais nezināmais, lai gan pasaulē ar disleksiju saistītos jautājumus pēta nu jau 100 gadu. [8]
A.Kaupažs norāda, ka bērnu profilaktisko apskašu rezultāti parāda, ka katru gadu ir arvien lielāks skaits bērnu ar šādu diagnozi, proti: 1995.g. Latvijas pirmsskolas vecuma bērniem valodas traucējumi tika konstatēti 4,2% gadījumos, bet 1996.g.- 4,8%. Iestājoties 1.klasē, šie rezultāti ir šādi: 1995.g. -6,9%, bet 1996.g. – 8,6%. Kaupažs piemin arī citu valstu datus saistībā ar disleksiju.
Amerika
36% studentu ar disleksiju tiek atskaitīti no augstskolām, kas ir divreiz vairāk nekā studentu bez šīm problēmām.
62% studentu ar disleksiju pēc augstskolas beigšanas paliek bez darba.
31% pusaudžu ar disleksiju 3-5 gadu laikā pēc skolas beigšanas iesaistās pretlikumīgās darbībās.
Lielbritānija
90%, sasniedzot 16 gadu vecumu, neieguva pienācīgu izglītību vai profesiju.
Zviedrija
54% no ieslodzītajiem ir disleksijas pazīmes.[1;37]
Vera Berezova piemin interesantu psihologu vērojumu, ka zēniem disleksija vērojama 3-4 reizes biežāk nekā meitenēm. Apmēram 5-8% bērnu ciešot no disleksijas.[9]
Disleksijas definīcija
A. Kaupažs balstās uz A. Baumanes teikto, ka disleksija ir daļējs lasīšanas traucējums, kas bieži sastopams kopā ar alāliju, afāziju un dizartiju. Tā iekļaujas runas traucējumu grupā, lasīšanas un rakstības traucējumu apakšgrupā.[1;36]
Disleksija (aleksija)- daļējs vai pilnīgs specifisks lasīšanas traucējums.[4;20] To aplūko kā fonētiski fonemātisko traucējumu vai valodas sistēmas nepietiekamības attīstības sekas.[4;23]
…
