Jau desmitiem tūkstošu gadu atpakaļ dažādās kultūrās izdzīvošanas labad atbrīvojās no cilts vecākajiem cilvēkiem, kas savas nespējības dēļ bija par traucēkli; ja Aļaskas indiāņiem viņu atvases īsti nepatika, vai bija kļuvušas par daudz, tie tika izbaroti zvēriem – jo tie vēl nebija cilvēki – tie bija bērni; mūsdienās Amerikā iesaka atbrīvoties no embrijiem, kam atklāts Dauna sindroms, lai “attīrītu” nāciju no “nepilnvērtīgiem” bērniem; un lielākajā daļā pasaules ikvienam ir dotas likumīgas tiesības izlemt, kuram bērnam dzīvot, kuram ne – kuram piedzimt, kuram nomirt pirms dzīvošanas. Pēdējā laikā arī Latvijas sabiedrībā īpaši aktualizējies jautājums par vardarbību pret bērniem un bērnu aizsardzību. Šim jautājumam eksperimentāli var pievienot arī jautājumu par mākslīgo grūtniecības pārtraukšanu, kas nav saistīta ar mātes vai bērna veselības vai dzīvības saglabāšanu, proti, abortu. Tātad liela loma aborta jautājumā ir aspektam vai auglis mātes miesās ir vai nav bērns? Vai abortā tiek nogalināts cilvēks vai tikai izgriezts kāds svešķermenis?
Šinī jautājumā aktīvi līdzdarbojas Kristīgās baznīcas nostāja, par pamatu ņemot kristietības dogmas un pāvesta Jāņa Pāvila II enciklikā “Dzīvības evaņģēlijs” paustās nostādnes, ka auglis ir cilvēciska būtne jau no pirmajām tā rašanās sekundēm, tātad no olšūnas apaugļošanās brīža, un tam ir absolūtas tiesības uz dzīvību kā jebkuram cilvēkam. Līdz ar to aborts ir tādas pašas nozīmes slepkavība kā otra cilvēka tīša nonāvēšana jebkurā tās formā. Kamēr medicīnas terminoloģijā apaugļotā olšūna tiek saukta par “augli”, “dīgli” vai “embriju”, bet filozofijas liberālās pozīcijas pārstāvji uzskata, ka auglis nav cilvēciska būtne un tam nav nekādu tiesību.
Šeit jautājums nonāk ne tikai dažādu filozofisko pozīciju, bet arī sekulārās un garīgās pasaules krustugunīs. Šī jautājuma daudzpusība liek šķēpus lauzt ne tikai dažādām sabiedrības grupām, bet rada šaubas un duālus viedokļus katram indivīdam atsevišķi.
Sabiedrības izpratnes veidošanā par to, kas ir aborts un kas tiek iznīcināts aborta procesā, liela loma ir aborta diskursa bāzei – valodas lietojumam noteiktā kontekstā (reliģijas, filozofijas, tiesību, medicīnas u.c.), runājot par aborta tēmu. Jo atkarībā no tā, kā aborts tiek definēts un raksturots, izmantojot atbilstošas valodas konstrukcijas, veidojas cilvēka viedoklis par to, kas savukārt ietekmē tālāku lēmumu pieņemšanu un rīcību.
Ik pa laikam mediju uzmanība abortiem pastiprināti aktualizējas un periodiski uzmanība atkal noplok. …
