Diskriminantu analīzes pielietojums

Datu izvēle un pētījuma mērķis
Darba mērķis ir noskaidrot, kādi faktori ietekmē to, cik lielai cilvēku daļai valstī ir augstākā izglītība un kā būtu iespējams klasificēt valstis ar augstu un zemu šo rādītāju atbilstoši diskriminanta funkcijai.
Līdz ar to uzdevumi, kas jāveic šī mērķa sasniegšanai ir:
Izveidot diskrimnanta funkciju,
Pārbaudīt šīs funkcijas ticamību un spēju prognozēt iedzīvotāju ar augstāko izglītības līmeni dažādās valstīs.
Diskriminantu analīzes veikšanai, tika apkopoti dati no Eurostat datu bāzēm1.
Analīzē iekļauti šādi dati:
1) darbaspēka izmaksu indekss (labour cost index). Darbaspēka izmaksas ir kopējie izdevumi darba devējiem par darbaspēku. Tie iekļauj kompensācijas ar algu un samaksu gan naudā, gan citā veidā, darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas, izmaksas papildus apmācībai un citas izmaksas tādas kā darbaspēka atlases izmaksas, izdevumi darba drēbēm u.tml. Darbojoties ar SPSS tas tiks apzīmēts „izmind”.
2) bezdarba līmenis (harmonized unemployment rate). Apzīmēts ar „bezdarbs”.
3) veselīgas dzīves gadi (healthy life years in absolute value at birth). Apzīmēts ar „veseldzive”
4) cilvēku daļa, kas pēdējā gada laikā lietojuši internetu, % (percentage of individuals who used the Internet in the last year). Apzīmēts ar „internets”.…