Kopsavilkums
Studiju darba izstrādes laikā autore apskatīja atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu jeb diskrimināciju uz dzimuma pamata, uzsākot darba tiesiskās attiecības un nonāca pie vairākiem secinājumiem.
1. Kā patstāvīgas nozares priekšmets darba tiesiskās attiecības kļuva ar 2002.gada 1.jūnijā pieņemto Darba likumu. Augstākais tiesību akts, kurā nostiprināti tiesību principi, lai tulkotu Darba attiecības, ir Latvijas Republikas Satversme.
2. Darba tiesiskās attiecības nodibina uz darba līguma pamata, starp darba devēju un darbinieku.
3. Diskriminācija darba tiesiskajās attiecībās var radīt negatīvas sekas personai, pret kuru diskriminācija vērsta, tā ietekmē personas sociālo, ekonomisko, psiholoģisko sfēru. Ietver diskrimināciju pret bioloģisko dzimumu, kā arī sociālo dzimumu.
4. Kā tiešās diskriminācijas gadījums uz dzimuma pamata vienmēr ir atzīstama sliktāka izturēšanās pret grūtniecības dēļ vai maternitātes dēļ.
5. Mūsdienās ir izveidojies jēdziens pozitīvā diskriminācija. Tiek veikti dažādi pozitīvie pagaidu pasākumi, nolūkā piešķirt īpašas tiesības konkrētai personu grupai, lai novērstu, izskaustu un aizsargātu nevienlīdzību, kas vēsturiski pastāvējusi.
6. Diskriminācija var būt attaisnojama, ja ir leģitīms mērķis un izmantotie līdzekļi, kas piemēroti vai ir nepieciešami, lai sasniegtu leģitīmu mērķi.
7. Bieži vien uz brīvo darba vietu piesakās pretendenti, kam nav nepieciešamās kvalifikācijas vai viņu prasmes neatbilst sludinājumā izvirzītajām. Darba devējam, saskarories ar šādu gadījumu, nav pienākums aicināt uz darba interviju visus, kas ir iesnieguši pieteikumus.
8. Darba devējam jāizvērtē faktiskie apstākļi, pirms atteikšanās no darba intervijas rīkošanas, kā arī intervijas nerīkošanas iespējamās sekas.
9. Pretendentam jābūt savlaicīgi informētam par viņa iespējamību tikt nodarbinātam konkrētajā amatā, tādēļ šis fakts darba devējam jānorāda jau sludinājumā
10. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpums ir viens no darba strīdu pamatiem.
11. Gadījumā, ja tiesvedības process jau ir uzsākts, CPL paredz, ka strīdu var atrisināt arī noslēdzot izlīgumu, savstarpēji vienojoties vai mediācijas procesā. Izlīgums noslēdzams, ja vien tiesas spriedums nav stājies spēkā.
…