Kopš Eiropas politiskās domas pirmsākumiem sabiedriski politiskā dzīve ir balstījusies uz principiem, kas noteica, ka visi cilvēki likuma priekšā ir vienlīdzīgi. Mūsdienās šie principi ir pilnveidoti un guvuši apstiprinājumu dažādos starptautiskos un reģionālos cilvēktiesību dokumentos, piemēram, Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Saskaņā ar šiem principiem cilvēka tiesību īstenošana jānodrošina neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, piederības kādai nacionālajai minoritātei, kārtai vai statusam.
Diskriminācija ir mūsdienu sabiedrības pamatvērtību pretstats. Tā apdraud demokrātiju, kuras pamatideja ir sabiedrība, kurā patvaļīga hierarhija un priekšrocības ir izskaustas, lai nodrošinātu vienlīdzību. Diskriminācija apdraud ne tikai sabiedrību, bet arī cilvēku, pret kuru ir vērsta nelabvēlīga attieksme. Diskriminējot cilvēku, viņam ne vien tiek liegtas pienākošās tiesības, bet arī tiek noliegta pašas personas vienlīdzīga vērtība.
Diskriminācijas temats šobrīd ir maz pētīts un statikas par to praktiski nav, taču sabiedrībā par to tiek bieži runāts un vienaldzīgu tas neatstāj gandrīz nevienu.
Diskriminācija pastāv visā pasaulē,- gan savstarpējās attiecībās, ģimenēs, gan arī darba vietās, izglītības iestādēs vai pat visas valsts mērogā. Pret to cīnās gan globālā līmenī dažādas cilvēktiesību organizācijas, komitejas, gan arī valstu un reģionu līmenī.
Darbā autors apskata diskrimināciju darba vietā no eiropeiskas pieejas skatu punkta. Pēc autora domām, šo informāciju ir svarīgi zināt ikvienam, lai ne vien apzinātos savas tiesības un spētu par tām pastāvēt, bet arī, lai neizturēties neatbilstoši likumam pret apkārt esošajiem cilvēkiem likumu nepārzināšanas dēļ, jo, kā zināms, nezināšana neatbrīvo no atbildības. …