Diskriminācija darba tirgū

Secinājumi
1) Diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ.
2) Pastāv tieša, netieša, multiplā diskriminācija, kā arī personas aizkaršana.
3) Diskriminācija nodarbinātības jomā var sākties jau ar darba sludinājumu un beigties ar darba uzteikumu.
4) Pastāv dažādi diskriminācijas modeļi, kuri tā arī netika atzīti un ieviesti.
5) Visizplatītākā diskriminācijas klasifikācija ir diskriminācija, pamatojoties uz dažādām personiskām iezīmēm.
6) Dzimumu diskriminācija izpaužas situācijās, kur sievietei vai vīrietim tiek ierobežotas tiesības, iespējas vai ieguvumi.
7) Latvijā sievietes saņem aptuveni par 14% zemāku algu nekā vīrieši, bet Eiropas Savienībā – par 15%. Visvairāk sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību ietekme darba pieredze, izglītība un vecums. Dzimumu diskriminējoša ir vertikālā profesionālā segregācija, kura vērojama, jo augstākā līmeņa amatos ir nodarbināti galvenokārt vīrieši.
8) Diskriminācija uz rases vai etniskās piederības pamata izpaužas situācijās, kad cilvēkam ādas krāsas vai viņa izcelsmes dēļ tiek ierobežotas tiesības, iespējas vai ieguvumi.
9) Latvijā 90% no visiem čigāniem, kuri sastapušies ar diskrimināciju, ir sastapušies ar to nodarbinātības jomā.
10) Pastāv arī diskriminācija uz cilvēka seksuālās orientācijas, invaliditātes, vecuma, reliģiskās vai politiskas pārliecības pamata un citu iemeslu dēļ.
11) Diskriminācijas aizliegumu regulē dažādi Latvijas un ES tiesību akti. Latvijā tas ir Latvijas Republikas Satversmes, Krimināllikuma, Reliģisko organizāciju likuma atsevišķi panti. Bet ES tas ir Eiropas Ekonomiskās Kopienas līguma 141.pants, 11 direktīvas.
12) Diskriminācijas gadījumā var vērsties dažādās gan valstiskās, gan nevalstiskās organizācijās.

…