Nobeigums
Latvijā darbinieki un darba meklētāji nav tik zinoši un aktīvi, kā citās valstīs. Viņi it kā zina savas tiesības, tomēr baidās kādam sūdzēties, ka, viņuprāt, tās tiek pārkāptas. Iespējams, tas ir tāpēc, ka viņi uzskata, ka viena maza sūdzība jau neko neizmanīs, turklāt, vai to vispār kāds izskatīs? Un, ja izskatīs, kas notiks tālāk? Latvijas praksē nav daudz tādu gadījumu, kad darba ņēmējs būtu vērsies pret darba devēju, apsūdzot viņu diskriminācijā. Arī par diskrimināciju sakarā ar darba sludinājumiem nekas nav dzirdēts.
Ārzemēs situācija ir citāda. Nodarbinātības aģentūras „Manpower” pārstāvniecības Latvijā direktore Viktorija Borodunova teic, ka ārzemju darba devēji fotogrāfijas saviem potenciālajiem darbiniekiem prasa ļoti reti, jo „viņi šādu prasību uzskata par nekorektu un neētisku”. Viņa skaidro, ka ārzemēs visi baidās, ka viņus kāds varētu iesūdzēt tiesā par vērtēšanu pēc ārējā izskata, tādēļ darba kandidātiem neizvirza šādas prasības.
Latvijā netiek veikta nekāda darba sludinājumu kontrole, arī darba devēji netiek sodīti par attiecīgā Darba likuma panta pārkāpšanu. Varbūt paši darba devēji nemaz nezina, ka šāda diskriminācija darba sludinājumos nedrīkst izpausties. Par to būtu vairāk jārunā, tas jāceļ gaismā, lai arī paši bezdarbnieki labāk zinātu savas tiesības uz darbu. Darba devēji nereti netīši pārkāpj likumu, piemēram, diskriminējot kādu dzimumu, vadoties pēc sabiedrībā izveidotajiem stereotipiem, ka sekretārs var būt tikai sieviete. Arī darba devēji, sludinājumu sastādītāji ir jāizglīto, piemēram, semināros, kuros māca, kā izveidot veiksmīgu un likumīgu darba sludinājumu.
…