Kopsavilkums
ES kriminālprocesu regulējošie normatīvi akti, bet dažās valstīs arī pamatlikumi (konstitūcijas) paredz personām, kas nesaprot tiesvedības valodu, tiesības uz tulkojumu kriminālprocesā. Visās ES valstīs ir ieviestas Direktīvas prasības, tomēr daļā valstu Direktīvas ieviešana neradīja būtiskus jauninājumus, jo lielākā daļa būtisko Direktīvas prasību jau iepriekš bija ietvertas nacionālajos tiesību aktos.Nevienā no ES valstīm normatīvie akti nenosaka formālus kritērijus, pēc kuriem noteikt, vai persona saprot tiesvedības valodu. Tulku/ tulkotāju pakalpojumi tiek nodrošināti visos gadījumos, kad persona apgalvo, ka nesaprot tiesvedības valodu, vai to pamana procesa virzītājs. Šāda pieeja ir pamatota ar pierādījumu izmantojamības nodrošināšanu un procesa virzītāju lēmumu pārsūdzību novēršanu tā iemesla dēļ, ka persona nav sapratusi procesuālajās darbībās izmantoto valodu.
Lielākajā daļā ES valstu tulka/ tulkotāja pakalpojumu izmantošana tikšanās laikā ar aizstāvi netiek ierobežota, lai pilnībā nodrošinātu personas tiesības uz aizstāvību. Tulka pieaicināšana uz tikšanos ar aizstāvi tiek organizēta dažādi. Dažās valstīs tulku/ tulkotāju nolīgst aizstāvis, kurš pēc tam lūdz izdevumu atlīdzību no valsts budžeta, savukārt citās valstīs tulku/ tulkotāju nodrošina procesa virzītājs, kurš sedz arī visus ar to saistītos izdevumus. Tomēr atsevišķās valstīs ir noteikti daži tulkošanas apjoma ierobežojumi.
ES valstīs atšķiras to dokumentu apjoms, kuriem procesa virzītājiem obligāti jānodrošina rakstveida tulkojumu. Dažās valstīs Direktīvas prasības par būtisko dokumentu rakstveida tulkojumu nodrošināšanu interpretācija tiek atstāta procesa virzītāja ziņā (un bieži tiek tulkota sašaurināti, priekšroku dodot mutiskajiem tulkojumiem). Savukārt dažās valstīs nacionālajos tiesību aktos ir precīzi uzskatīti tie dokumenti, kuriem rakstiskais tulkojums ir nodrošināms, pārējo dokumentu rakstveida tulkojumu nodrošināšanu atstājot procesa virzītāju ziņā.
…