Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:239501
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.06.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Diplomātisko tiesību definīcija un vēsture    3
2.  Diplomātija un diplomātisko tiesību kodifikācija    6
3.  Valsts ārējo sakaru institūcija    9
3.1.  Iekšējās valsts ārējo sakaru institūcija    9
3.2.  Valsts ārējās ārlietu institūcijas    11
4.  Pastāvīgās diplomātiskās pārstāvniecības, to personāls    12
4.1.  Diplomātisko pārstāvniecību uzdevumi    14
4.2.  Diplomātiskais korpuss    14
5.  Diplomātisko pārstāvju klases un rangi    16
6.  Diplomātiskā misija    18
7.  Diplomātiskās imunitātes un privilēģijas    21
7.1.  Diplomātiskās pārstāvniecības imunitāte    22
7.3.  Daļējas imunitātes un privilēģijas    26
8.  Diplomātiskais protokols    27
8.1.  Protokola normas    27
8.2.  protokolārā kārtība    28
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    29
Darba fragmentsAizvērt

Diplomātiskās tiesības ir starptautisko tiesību normu kopums, kas reglamentē oficiālo starpvalstu kontaktu norisi, valstu diplomātisko pārstāvību un diplomātisko aģentu funkcijas, statusu, tiesības un imunitāti.1
Senajos laikos augstākā līmeņa diplomātija visumā notika tā pat kā mūsdienās – valdnieku tikšanās laikā. Šajā līmenī viņi slēdza draudzības, kara savienības, tirdzniecības, miera un suverenitātes līgumus. Valdnieki kā senajos laikos, tā monarhijās līdz pat XIX gs. beigām iemiesoja valsts suverenitāti un viņi baudīja absolūto varu absolūtajās monarhijās.Valsts pārstāvēšanas tiesības monarhiem balstījās uz juridisku pieņēmumu par valdošā suverēna personā iemiesoto augstāko valsts varu. Valsts pārstāvēšanas tiesības monarhiem prezumēja arī tiesības pieņemt un nosūtīt sūtņus, saistīt valsti ar starptautiskiem līgumiem un pasludināt karu. Persona, kurai pieder ārējās pārstāvības tiesības, var tās deliģēt tālāk ar pilnvaru. Karavadoņiem kopš seniem laikiem piederēja valstu pārstāvēšanas tiesības militāru konfliktu laikā, tiesības slēgt pamieru, mieru, militāras konvensijas, iekasēt kontribūcijas, atdot cietokšņus.2
Kā valdniekiem, tā vēlākajām civilajām valdībām pienākumu pildīšanai bija nepieciešama reālā valsts vara pār savu tautu un teritoriju, kā arī atzīšana kā no tautas, tā ārvalstu puses, lai pārliecinātos, ka dotais monarhs ir tiesīgs pārstāvēt valsti diplomātiskajās attiecībās un parakstīt starptautiskos līgumus.
Imunitātes un eksteritorialitātes tiesības valdniekiem atzina, vadoties pēc starptautiskās paražas un tiesu prakses. Pēc šīm tiesībām svešā teritorijā viņi:
1)nebija tās likumu pakļautībā;
2)nebija policijas varas pakļautībā, izņemot ar valsts drošību saistītos jautājumos;
3)nemaksāja personīgos nodokļus un nodevas, izņemot pasta, telegrāfa, ar nekustamo īpašumu ārvalstīs, par pirkšanas un pārdošanas darījumiem;
4)nebija pakļauti vietējai kriminālajai un civilajai jurisdikcijai, izņemot politiskos noziegumus.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties