NOBEIGUMS
Diplomātisko sakaru dibināšana starpvalstu sadarbībā mūsdienās ieņem ļoti svarīgu lomu starptautiskajā ekonomiskajā un politiskajā arēnā, tāpēc diplomātiskā dienesta būtība reglamentēta gan starptautiskajos tiesību aktos, gan to ratificējumos valstiskā līmenī, lai atvieglotu un uzlabotu starptautisko sadarbību dažādos aspektos.
Kaut gan diplomātiskā imunitāte ir izveidota aģenta darbības interesēs un papildus aizsardzības nolūkos, ne vienmēr diplomātiskā dienesta pārstāvji rīkos taisnprātīgi un ievēro arī uz viņiem attiecināmos valsts likumus. Tā, piemēram, 2016. gadā izcēlās skandāls, kur aizdomās par smagu miesas bojājumu nodarīšanu tika apsūdzēti Irākas diplomāta dēli. Šādā situācijā akreditētā valsts lūdz nosūtītājai valstij atcelt diplomātisko imunitāti, lai personas varētu saukt pie atbildības, vai arī nosūtītāja valsts lemj par diplomātiskā aģenta atsaukšanu uz mītnes zemi, lai tur personas sauktu pie atbildības, protams, tiek skatīts jautājums par imunitātes anulēšanu.
Pētot aktuālās tiesību normas autore secināja, ka:
1. diplomātiskā dienesta pārstāvji ir ne tikai diplomāti, bet arī personas, kuras ieņem ierēdņu amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā, personas, kuras stādā diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs, bet viņām jābūt piešķirtam diplomātiskajam rangam. Tās ir arī personas, kuras uz laiku norīkotas aizvietot: valsts augstāko amatpersonu, Saeimas prezidiju un Rīgas domes priekšsēdētāja ārlietu padomnieku funkcijas un viņu diplomātiskā protokola nodošanas funkcijas, kā arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta un darbinieku funkcijas.
2. Visas tās priekšrocības, kuras bauda diplomātiskā dienesta aģents, bauda arī viņa ģimenes locekļi un daļēji arī viņa saimnieciskie darbinieki, kuri dodas kopā ar viņu uz nosūtītājas valsts pārstāvniecības rezidenci. Arī pārstāvniecības telpām un diplomātiskajai korespondencei piemīt imunitāte.
…
