Zeme radās pirms aptuveni pirms 4560 miljoniem gadu. Sākumā tā bija ugunīgs lavas un indīgu gāzu maisījums. Miljoniem gadu laikā tā atdzisa un tās virspusē radās cieta, bet plāna garoza, kas ieslēdza sevī karstumu. Pirms 550 miljoniem gadu radās pirmās dzīvās būtnes – vienšūņi. Miljoniem gadu laikā tie attīstījās par jau par dzīvniekveidīgiem radījumiem. Pirmie kaut cik dzīvniekiem līdzīgie dzīvnieki bija ķirzakām līdzīgi, mazi rāpuļi. Evolūcijas gaitā viņi attīstījās par lielākiem dzīvniekiem, par kuriem es esmu savācis informāciju – dinozauriem. Vārds dinozaurs nāk no grieķu valodas, kur tas nozīmē briesmīgā(deinos) ķirzaka(sauros).Dinozauriem atšķirībā no viņu rāpuļveidīgajiem priekštečiem kājas bija novietotas zem ķermeņa, kas tiem ļāva pārvietot lielāku masu – līdz 30 tonnām. Dinozauri, protams, arī bija lielāki par saviem priekštečiem. Dinozauru ēras sākumā visa zeme sastāvēja no viena lielkontinenta – Pangejas, tāpēc dinozauri bija daudzmaz vienādi izplatīti. Bet gadu gaitā Pangeja sadalījās uz pusēm, un vēl vēlāk jau līdzīgi mūsdienu kontinentiem, tādējādi dinozauri bija nošķirti un katrā pasaules daļā evolūcija notika savādāk.
Dinozauru dzīvesveids.
Dinozauri bija aktīvi dzīvnieki. Tikai retais dinozaurs bija mazkustīgs. Lielākā daļa no visiem dinozauriem bija plēsēji, kas parasti medīja baros. Tādā veidā viņi varēja piebeigt pat milzīgos zauropodus (aprakstīti vēlāk). Arī augēdāji turējās baros, kur bija vieglāk aizsargāties. Barība bija citi dzīvnieki un(vai) augi, kā kosas, papardes, cikadejas, ginki, kalamīti un citus augus. Lielākā daļa no tiem mūsdienās vai nu nav, vai ir pilnīgi citādi. Par dinozauru vairošanos pastāv tikai teorijas, bet ir zināms, ka viņi dēja olas un lielākā daļa par mazuļiem rūpējās. …
