Uzņēmējdarbībā un ekonomikā lielākā daļa visdažādākie rādītāji ir mainīgi laikā.. Pētot to izmaiņas pagātnē var iegūt priekšstatu par rādītāju izmaiņu raksturu, to attīstības tendencēm un cikliskumu. Tomēr pagātne ir pagātne un tajā vairs neko nevar mainīt. Daudz lielāka nozīme uzņēmējdarbībā ir nākotnei. Pareizi izprotot dažādu parādību attīstību nākotnē var plānot savu darbību tā, lai iegūtu vislielāko peļņu un veiksmīgi turpināt attīstīt uzņēmējdarbību. Arī valsts mērogā pareizi izprotot makroekonomisko rādītāju attīstību ir iespējams sagatavoties dažādām pārmaiņām. Tāpēc gan ekonomikā, gan uzņēmējdarbībā ir svarīgs jautājums par dažādu lielumu prognozēšanu. Uzņēmējdarbībā ir svarīgi prognozēt tādus lielumus kā nākošā gada apgrozījums, tirdzniecības apjoms, pieprasījums, izmaksu jeb zaudējumu lielumi apdrošināšana, vērtspapīru cenas un citus. Ekonomikā svarīgi ir prognozēt inflāciju, bezdarba līmeni, strādājušo un pensionāru skaitu (pensiju aprēķiniem), sociālā budžeta lielumu un citus rādītājus. Pazīstamas ir daudz un dažādas prognozēšanas metodes. Lai varētu lietot daudzas no tām ir nepieciešamas dziļas zināšanas matemātiskā statistikā. Vienkāršākā no tām ir prognozēšana izmantojot dinamiskās rindas (laika rindas) vispirms tās nogludinot ar slīdošā (kustīgā) vidēja metodi. Metodes pamatā ir tehniska matemātisku sakarību pagātnē izmantošana un to projicēšana nākotnē neņemot vērā, ka katrs lielums uzņēmējdarbībā un ekonomikā patiesībā ir atkarīgs arī no daudziem citiem rādītājiem. Tomēr minēto metodi sekmīgi izmanto uzņēmējdarbībā lai sastādītu nākošā gada budžetu stabilas ekonomiskās situācijas apstākļos. Tā kā datus par uzņēmējdarbību ir grūti dabūt, tad lai parādītu kā metode ir pielietojama darbā tiks izmantots patēriņa cenu indeksa procentos pret iepriekšējo periodu izmaiņas laika intervālā no 1996. gada līdz 2001 gadam ieskaitot, bet cenu indeksa vērtības 2002. gadā tiks salīdzinātas ar iegūto prognozi [1]. Tātad:
Pētījuma priekšmets: PATĒRIŅA CENU PĀRMAIŅAS, % pret iepriekšējo periodu
Pētnieciskais jautājums: Vai izmantojot “dinamiskās rindas” ir iespējams prognozēt datus?
Hipotēze: Izmantojot “dinamiskās rindas” ir iespējams diezgan precīzi prognozēt datus.
Viena no galvenajām zinātnes metodoloģijas pamattēzēm ir nepieciešamībā izpētīt visas parādības attīstībā, laikā.[2,3] Arī statistika, izmantojot speciālu statistisko metožu sistēmu, veic sociāli ekonomisko parādību un procesu attīstības izpēti, to izmaiņu laikā izpēti.
Sociāli ekonomiskās masveida parādības, ko pēti statistika, var tikt uztvertas un skatītas divējādi:
statiski;
dinamiski.
Abi šie reālās īstenības uztveres veidi ir saistīti, viens otru papildinoši un reizē pretēji.…
