Es izvēlējos šo tematu, jo daudzi cilvēki, kas tur ir bijuši un mācījušies stāstīja neticamus stāstus par to, cik tur ir skaisti un interesanti, aizraujoši. Tas man likās ļoti interesanti un es nolēmu labāk iepazīt Dinaburgas cietoksni.
Daugavpils vēsture sniedzas tālā pagātnē. Tā sākas ar 1275.g., kad Livonijas ordeņa mestrs Ernests Fon Raceburgs 19 km uz austrumiem no tagadējas Daugavpils Daugavas labajā krastā pie senā Daugavas tirdzniecības ceļa uzcēla mūra pili. Šo pili nosauca par Dinaburgu. Šis atbalsta punkts kalpoja vācu iekarotājiem līdz XVI gs. II pusei, Livonijas kara laikā(1558.-1583.) vācu feodāļi atdeva latviešu un igauņu zemes Polijai un Zviedrijai, lai neļautu Krievijai nostiprināties Baltijas jūras krastos. Tā 1561.g. Dinaburgu iekļāva Pārdaugavas hercogistē, kas bija tieši pakļauta Polijas karalim. 1566.g. Pārdaugavas hercogisti iekļāva Lietuvas lielkņazistē (no 1569.g.-Polijas un Lietuvas apvienotā valsts-Žečpospolita) un Dinaburga kļuva par Inflantijas (Polijas Vidzemes) vojevodistes centru. Pēc II gadiem(1577.g.) pili uz neilgu laiku ieņēma Ivana Bargā karaspēks un apm. 19 km lejpus pa Daugavu ierīkoja kara nometni un nocietinātas skanstis. Nākošajā gadā atgūstot Dinaburgu poļu karalis Stefans Batorijs saprata, ka tagadējais cietoksnis atrodas labākā vietā, nekā vecā pils un 1582.g. pabeidza aizsākto nocietinājumu būvniecību. Vecās pils aizsardzības ierīces pārvietoja uz cietoksni, pati vecā pils ar laiku sagruva.
Tanī pašā gadā jaunā apmetne saņēma Magdeburgas tiesības.1 1710.g. šajās vietās plosījās mēris, kā rezultātā samazinājās iedzīvotāju skaits. Gandrīz viss garnizons izmira. No tā laika nocietinājumi vairs netika izmantoti. Pils tika pamesta.…
