Lai gan Latvijas teritorija, salīdzinoši ar citām valstu teritorijām, ir maza, taču izlokšņu ir ļoti daudz, vairāk par 500. Izloksnes Latvijā parasti runā noteiktas, nelielas teritorijas iedzīvotāji. Mūsdienās skolu, grāmatu, žurnālu, laikrakstu, radio un televīzijas ietekmē, kā arī spēcīgās iedzīvotāju pārvietošanās dēļ izlokšņu īpatnības zūd sevišķi strauji. Ļoti bieži īpatnības, kas pirms dažiem gadu desmitiem bija ļoti raksturīgas kādai izloksnei, tagad jau ir zudušas vai sastopamas vairs tikai dažu izloksnes pārstāvju runā. Mūsdienās tie parasti ir vecākā gada gājuma cilvēki. Daudz mazāk mūsdienu izloksnēs rodas jaunas, senāk nebijušas īpatnības.
Izloksnes vietā tomēr nestājas tīra literārā valoda. Kaut arī iedzīvotāji cenšas runāt literāri, vidējās paaudzes un, iespējams, jauniešu runā saglabājas daļa dzimtās izloksnes īpatnību, ko pārmanto no saviem vecākiem un vecvecākiem. Visbiežāk neizzūd tās īpatnības, kas neatspoguļojas rakstībā, piemēram, intonācijas, šaurās un platās e vai ē skaņas lietošanas paradumi. Saglabājas arī vārdi un izteicieni, kādus negadās lasīt vai dzirdēt literārā runā.
Zinātniski pētnieciskā darba tēma ir Dignājas izloksnes iezīmes pagasta iedzīvotāju runā. Šo tēmu izvēlējos tāpēc, ka tā likās saistoša un interesanta. Tēma man aktuāla tāpēc, ka pati dzīvoju Dignājas pagastā. Ikdienā klausoties vecāka gada gājuma cilvēku runā, radās interese izpētīt Dignājas izloksni, kā tā radusies, kādas īpatnības piemīt.
Darba mērķis: pētīt Dignājas izloksni un tās iezīmes pagasta iedzīvotāju runā.
Darba uzdevumi:
1. Iepazīties ar teorijas atziņām par dialektiem un izloksnēm.
2. Vērot Dignājas izloksnes iezīmes pagasta cilvēku runā.
3. Apzināt Dignājas pagastā lietotos apvidvārdus.
4. Noskaidrot, kuras no I. Indānes grāmatā minētajām izloksnes īpatnībām vēl joprojām ir vērojamas pagasta iedzīvotāju runā.
Darba metodes:
teorētiskās literatūras analīze;
novērošana;
datu apkopošana un analīze.
Darbs sastāv no teorētiskās daļas, kurā raksturots dialekta un izloksnes jēdziens, dialektu iedalījums un to galvenās īpašības, izlokšņu rašanās un izlokšņu tekstu rakstība, galveno dialektu iedalījums izloksnēs. Sīkāk tiek apskatīts augšzemnieku dialekts un tā galvenās īpašības. Savukārt pētnieciskajā daļā raksturota Dignājas izloksne, tās fonētika, kurā ietilpst akcents un intonācijas, un morfoloģija, kurā sīkāk tiek izpētīti salikteņi un saikļi, kā arī apkopoti Dignājas iedzīvotāju runā dzirdētie apvidvārdi.
Pētījums veikts, balstoties uz I. Indānes grāmatu „Dignājas izloksne”. I. Indānes pētījumā raksturotas Dignājas izloksnes fonētiskā īpatnības, morfoloģiskās īpatnības un sintakse, taču nav pētīti apvidvārdi. Viens no šī darba uzdevumiem ir noskaidrot, kuras no I. Indānes grāmatā minētajām izloksnes īpatnībām vēl joprojām ir vērojamas pagasta iedzīvotāju runā.
Šis darbs varētu noderēt par materiālu, kas ,iespējams, interesētu Dignājas novada valodas pētniekus, kā arī Dignājas pagasta iedzīvotājus. Darbs izmantojams kā palīgmateriāls mācību darbā, apgūstot latviešu valodas izloksnes un dialektus.…
