Digitālajam fotoaparātam ir virkne priekšrocību, salīdzinot ar parasto fotoaparātu, kurā tiek izmantota foto filmiņa. Foto filmiņas vietā digitālajās kamerās izmanto gaismas jūtīgu matricu jeb sensoru. Parasti fotokamerām ir šķidro kristālu ekrāns (LCD) uz kura pirms fotografēšanas var redzēt, kāds izdosies foto kadrs. Atšķirībā no parastā fotoaparāta, digitālās fotokameras LCD ekrānā var redzēt precīzas kadra robežas, objektu izgaismojumu un krāsas.
Visas digitālās fotokameras var pievienot datoram, un vairāku modeļu digitālās fotokameras var pieslēgt arī televizoram, lai noskatītos fotografētos kadrus. Tos var noskatīties arī uz pašas fotokameras ekrāna un nevajadzīgos vai neizdevušos kadrus izdzēst. Vēl digitālajām kamerām ir tāda priekšrocība, ka tās ļauj fotografēt ļoti sīkus objektus no maza attāluma- pat no 1-5 cm. Šo fotokameras funkciju sauc par makro fotografēšanu. Jāatzīmē, ka ar datora palīdzību var koriģēt fotogrāfijas, kas uzņemtas ar digitālo fotokameru- uzlabot krāsas, “apgriezt” kadru u.c.
Objektīvs ir gaismu savācoša optiskā sistēma, kura ataino objektu. Objektīva sastāvdaļas var būt gan lēcas, gan spoguļi. Objektīvs tiek piemontēts fotoaparāta korpusam. Tāpat kā pats objekts, arī radītais attēls ir trīsdimensionāls. Lai arī pietiktu ar parastu izliektu lēcu, nepieciešamas vairākas, kuras novērš attēla kropļojumus. Atainoti tiek visi objekti, kas tiek objektīva redzeslaukā. Principā atšķirību nav starp objektīvu, kuru izmanto fotoaparātam, objektīvu, kuru izmanto mikroskopam un objektīvu, kuru izmanto teleskopam. Atšķirības ir tikai stikla (Izmanto arī citus materiālus. Stikls ir visizplatītākais) elementos, to izvietojumā un citos parametros, kas veido objektīva raksturlielumus. Atkarībā no pašas ierīces konstrukcijas, kas tiek izmantota attēla iegūšanai, objektīvs var būt pastāvīgi fiksēts pie aparāta vai arī maināms ar citiem objektīviem.
…